Elīna Kubuliņa-Vilne
Baltā bērza lūgšanas
Stāv skolas ēka drūmu vaigu,
Tās logi tumši labu laiku jau,
Vairs neskan tajā
Bērnu līksmās čalas,
Tik bērzs pie durvīm
Klusi Dievu lūdz,
Tas lūdz par Latviju
Un mūsu tautu,
Par gadiem zaudētiem,
Par prieku neatļautu,
Vējš pieskaras
Ikvienam vaigam,
Sev līdzi nesot
Baltā bērza lūgšanas,
Un kāda maza plauksta
Iegulst lielā plaukstā,
Un lūgums zilās acīs
Piedzimst mēms:
“Kādēļ laiks apstājies,
Vairs nav neviena,
Ar ko parunāt?
Kad atkal varēsim
Mēs skolā doties, māt?”
