Nepāršķir
lapu! Izlasi! Izgriez un saglabā!
Arī man likās,
ka par Covid-19 zinu visu. Līdz brīdim, kad tas skāra personiski.
Tad secināju, ka neko nezinu un nesaprotu. Neskaitāmas reizes
lasīju un pārlasīju internetā atrodamo informāciju par
simptomiem un ierobežojumiem, kas nu uz mani attiecas. Izrādās,
nostādnes mainās. Lasītāju jautājumus par šo tēmu uzdevām
Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Komunikācijas
nodaļas vadītājai Ilzei Arājai.
– Zinu, ka
Covid-19 kontaktpersonas skaitās cilvēki, ar ko esmu tikusies divas
dienas iepriekš. Bet pirms kā – pozitīva testa vai simptomu
parādīšanās?
– Kontaktpersonas ir
tie cilvēki, ar kuriem saslimušais ticies vismaz divas dienas pirms
simptomu parādīšanās tuvāk par diviem metriem un ilgāk par 15
minūtēm. Piemēram, pirmdienā pacientam parādās nelielas kakla
sāpes, otrdien pievienojas iesnas un pazūd garšas sajūta, tāpēc
viņš veic Covid-19 testu. Atbildi, ka tas ir pozitīvs, saņem
trešdienā vai ceturtdienā. Par kontaktpersonām šajā gadījumā
uzskatāmi visi tie, ar kuriem slimnieks ticies, sākot no
sestdienas. Ja saslimušais, piemēram, pirmdienā astoņas stundas
pavadījis darba kabinetā kopā ar kolēģiem, taču ievērojot
noteikto distanci, viņi tik un tā nosakāmi kā kontaktpersonas.
– Vai gadījumā,
ja konstatēts Covid-19, pašam par to nav jāpaziņo
kontaktpersonām? SPKC pārstāve man norādīja, ka ģimenes ārsti
drīkst izdot slimības lapu tikai pēc tam, kad saņēmuši no
viņiem informāciju. SPKC cilvēks man piezvanīja trīs dienas pēc
rezultātu saņemšanas. Tikmēr jau var aplipināt pusi pasaules!
– Ja pastāv
aizdomas, ka cilvēks varētu būt Covid-19 pozitīvs, viņam vēlams
palikt mājās līdz testa rezultātu saņemšanai. Nākamais solis
ir sākt ievērot karantīnu arī citiem mājiniekiem. Pēc tam par
aizdomām jāpaziņo darbavietai, kas nosaka kontaktpersonas
kolektīvā, un citiem cilvēkiem, kuriem piemērojams šāds
statuss. Jau laikus var sagatavot sarakstu ar personiskajām
kontaktpersonām, ko nosaukt epidemiologam, viņu vārdu, uzvārdu,
tālruņa numuru. Šo informāciju pēc tam portālā “E-veselība”
saņems ģimenes ārsts. Darba kontaktpersonas nav jāmin, par tām
SPKC informē darba devējs. Ir ģimenes ārsti, kuri tic saviem
pacientiem un atver darbnespējas lapu jau pirms informācijas
saņemšanas no epidemiologa, bet ir arī tādi, kas gaida, kad tā
parādīsies sistēmā. To iespējams izdarīt arī ar atpakaļejošu
datumu.
– Kāpēc viens
cilvēks, ar kuru kontaktējos 2 metru attālumā un aptuveni
pusstundu, no manis inficējās ar Covid-19, bet cits, pie kura
uzturējos trīs stundas un dzēru kafiju – ne? Nesaslima arī
dzīvesbiedrs.
– Tas ir atkarīgs
no dažādiem faktoriem, tajā skaitā no tā, cik infekciozs ir
saslimušais, cik izteikti ir simptomi. Reizēm rodas jautājums,
kāpēc viens saslimst smagā formā, bet cits – vieglā. Tas
atkarīgs no katra cilvēka organisma reakcijas.
– Ja līdz
Covid-19 apstiprināšanai esmu bijis kopā ar saslimušo vienā
mājsaimniecībā, bet man tests ir negatīvs, vai jēga sākt dzīvot
atsevišķās istabās?
– Ja tas netiek
ievērots, kontaktpersonai būs jāturpina karantīna vēl 14 dienas
pēc tam, kad slimniekam beigusies izolācija. Tātad kopējais
laikaposms, kas jāpavada mājās, būs ilgāks.
– Kāpēc SPKC
nevar iztaujāt par saslimušajiem vienā mājsaimniecībā viena
zvana laikā? Man bija slimi abi bērni, vīrs un pati, bet par katru
zvanīja atsevišķi un katru reizi nācās stāstīt vienu un to
pašu.
– Mēs saņemam
ziņojumu no laboratorijas, kurā norādīts inficētās personas
vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese. Grupēšanu neveicam, jo
sadzīviskās situācijas ir ļoti dažādas. Vienā adresē var
dzīvot personas ar dažādiem uzvārdiem, cilvēki ar vienādiem
uzvārdiem var būt deklarēti dažādās adresēs, bērni var augt
šķirtā ģimenē: viens pie mātes, viens pie tēva. Un, lai arī
cilvēki dzīvo vienā mājsaimniecībā, katram tomēr ir savas
ikdienas gaitas, savs kontaktpersonu loks, atšķirīgi simptomi un
citas saslimšanas.
– Kā pareizi
skaita karantīnas un izolācijas dienas? Es domāju, ka pirmā diena
ir tā, kad parādās simptomi, bet daktere skaitīja no nākamās.
– Jā, izolācijas
termiņu pareizi ir skaitīt no nākamās dienas, kad parādījušies
slimības simptomi. Tas pats attiecas uz kontaktpersonu karantīnu.
Simptomi visbiežāk parādās piektajā līdz septītajā dienā pēc
inficēšanās. Kontaktpersona, kam tie nav sākušies, desmitajā
dienā pēc tikšanās ar sasirgušo var nodot Covid-19 testu un
negatīvas atbildes gadījumā doties ikdienas gaitās. Taču
jāsaprot, ka ne jau dienu skaits ir svarīgākais, bet paša un
apkārtējo veselība.
– Kāpēc man pēc
Covid-19 apstiprināšanās zvanīja ne tikai no SPKC, bet vēl no
Veselības inspekcijas?
– SPKC veic
epidemioloģisko aptauju, noskaidro pamatlietas – gan slimnieka
veselības stāvokli, gan kontaktpersonas. Veselības inspekcija
zvana, lai pārjautātu, vai cilvēks zina, kas viņam jāievēro,
vai viss ir izskaidrots un saprotams. Pacientam ir iespēja uzdot
radušos jautājumus, jo reizēm, saņemot pozitīvu Covid-19 testa
rezultātu, cilvēks sākumā jūtas ļoti apmulsis un neskaidrības
rodas ar laiku.
– Vai karantīnas
laikā tiešām nedrīkst doties laukā, ja, izejot no dzīvokļa,
uzvelku masku, cimdus, uzreiz iekāpju mašīnā un apmeklēju
vientuļu pludmali? Sēdēt ar diviem bērniem 40 kvadrātmetru lielā
dzīvoklī bez balkona ir emocionāli ļoti smagi. Vai tad, ja man
piederētu privātmāja ar dārzu, es drīkstētu iet pagalmā?
– Slimnieks ir
infekciozs, tāpēc viņam jāievēro stingra mājas izolācija līdz
brīdim, kad ģimenes ārsts dod atļauju atsākt ikdienas gaitas.
Kontaktpersonas var iziet pastaigāties, no citiem ievērojot divu
metru distanci un neapmeklējot publiskas vietas. Ja slimnieks dzīvo
lauku sētā, kur kaimiņi nav pat redzami, un veselības stāvoklis
ļauj, var iziet pagalmā. Neviens negrib aizliegt atrasties svaigā
gaisā. Galvenais ir tas, lai nav lieku kontaktu ar citiem cilvēkiem.
– Kādēļ pēc
karantīnas beigām vairs nav jātaisa tests?
– Jo izteiktāki
simptomi, jo vairāk vīruss savairojies organismā, jo ilgāk var
saglabāties organismā. Ir gadījumi, kad tas nepazūd pat trīs un
sešus mēnešus. Tāpēc arī tests vairs nav jātaisa, bet
izolāciju noslēdz ģimenes ārsts.
– Pēc nesen
izslimota Covid-19 man plānota operācija un jātaisa tests. Ģimenes
ārste teica, ka tas joprojām var būt pozitīvs. Tādā gadījumā
viņa man izdošot izziņu. Kāpēc tad man jātērē savs un citu
cilvēku laiks un valsts līdzekļi, vai nevar uzreiz izdot atzinumu,
ka slimība tikko izslimota?
– Šajā gadījumā
vajadzētu sazināties ar konkrēto ārstniecības iestādi un
izskaidrot situāciju.
– Vai izslimots
Covid-19 man dod garantiju, ka tik drīz vairs nesaslimšu?
– Garantiju dot
neviens, protams, nevar, bet jaunākie pētījumi rāda – ja
cilvēks ir izslimojis Covid-19, antivielas saglabājas līdz
180.dienai pēc inficēšanās. Taču publiskās vietās jāturpina
nēsāt maska, veikt higiēnas pasākumus, regulāri vēdināt
telpas, nepieciešama vakcinācija. Arī Latvijā ir konstatēti
atkārtoti saslimšanas gadījumi.
– Vai man
jāievēro karantīna, ja tikko esmu izslimojis Covid-19, bet pēc
pāris nedēļām vīrusu konstatē manai sievai?
– Nē, 180 dienas
pašizolācijas pasākumi nav jāievēro. SPKC redz, ka cilvēks ir
izslimojis Covid-19, tāpēc īpašs apliecinājums tam nav
nepieciešams.
– Vai pēc
izslimota Covid-19 nepieciešams pret to vakcinēties? Mammai bija
tikai pirmā pote. Vai viņai vakcinācijas kurss jāturpina?
– Vakcināciju
ieteicams veikt un nepieciešams turpināt arī jau uzsākto kursu.
Kad to darīt, vajadzētu noskaidrot sarunā ar ģimenes ārstu. Viņš
zina konkrētā pacienta kopējo veselības stāvokli un to, cik
smaga bija Covid-19 slimības gaita.
–
Esmu vakcinējies pret Covid-19. Ārste teica, ka pusgadu par citām
potēm nevajag nemaz domāt. Bet pēc kalendāra man nepieciešama
revakcinācija pret ērču encefalītu.
– Vakcinācijas
rokasgrāmatā noteikts, ka pirms un arī pēc Covid-19 vakcīnas
ievadīšanas jāievēro vismaz 7 līdz 14 dienu starplaiks, ja
cilvēks vēlas vakcinēties, piemēram, pret gripu, difteriju, ērču
encefalītu.
Uzziņai
Covid-19
ārstēšana un komplikācijas
/ Ārstējoties
mājas apstākļos, pamatā nepieciešami medikamenti temperatūras
samazināšanai un sāpju atvieglošanai, piemēram, paracetamols vai
ibuprofēns.
/ Pret aizliktu
degunu var lietot medikamentus, kuru sastāvā ir naftizīns un
pseidoefedrīns.
/ Svarīgi uzņemt
divus līdz trīs litrus šķidruma dienā. Vēlams neaizrauties ar
kofeīnu un cukuru saturošiem dzērieniem. Var lietot kumelīšu,
piparmētru, ingvera, citrona un ehināciju saturošas tējas.
/ Visizplatītākās
ir elpceļu komplikācijas ar ilgstošu klepu un elpas trūkumu,
raksturīgi bojājumi dziļajos elpceļos – tā sauktajās alveolās
un paranhīmā.
/ Biežāko
komplikāciju saraksta otrajā vietā atrodas nespēks fiziskas
slodzes laikā.
/ Trešajā vietā
ir satraukums, emocionālais diskomforts, bailes.
/ Plaušu
komplikāciju gadījumā svarīgi veikt elpošanas vingrinājumus
vismaz reizi dienā, bet vismaz piecas reizes dienā veikt divas līdz
trīs dziļas elpas ievilkšanas un maksimāli straujas izelpas.
/ Pacienti ar
asinsrites traucējumiem līdz trīs mēnešiem nelielās devās var
lietot asins šķidrinātājus, kā arī sirds metabolisma un ritma
preparātus.
/ Pacientiem, kuri
izjūt miega traucējumus un citas emocionālā diskomforta pazīmes,
var tikt ieteikti atslābinoši vingrinājumi vai specifiski
medikamenti.
/ Būtiski uzņemt
papildus vitamīnus un minerālvielas, arī C, D un В grupas
vitamīnus, kā arī cinku, selēnu.
Avots:
“BENU
Aptieka”
