Ziemellatvija.lv
Karadarbība Ukrainā, ieviestās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju sabiedrībā raisa šaubas par nākamās sezonas kurināmā pieejamību Latvijas tirgū.
“Koksnes granulu patērētāju vidū šobrīd vērojams neierasti straujš pieprasījuma kāpums, kā arī vēlme iepirkt krājumus nākamajai sezonai neierasti laicīgi, tomēr satraukumam par granulu deficītu nav pamata. Vietējam patēriņam granulas pietiek, bet straujo cenu kāpumu ir izraisījusi ažiotāža pircēju vidū,” saka Latvijas Biomasas asociācijas LATbio valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.
Latvijas granulu ražotājiem ir zināms Latvijā patērējamo granulu apjoms un tie savā ražošanas plānošanā rēķinās ar to, ka daļa no saražotā apjoma tiks realizēta vietējā tirgū. Katru gadu Latvijā tiek saražots teju 2 miljoni tonnu koksnes, bet vietējais tirgus patēriņš ir aptuveni 200 tūkstoši tonnu. Granulu ražotāji vienmēr prioritāti devuši Latvijas tirgum, bet, tā kā Latvijas granulu ražošanas apjoms daudzkārt pārsniedz vietējo patēriņu, tad lielākā daļa parasti realizēta eksporta tirgū.
“Latvija ir bagāta ar mežiem un mežu krājumi katru gadu pieaug. Tāpat mums ir arī spēcīga kokapstrādes nozare, kas domā ilgtspējīgi, kur mazvērtīgā koksne no mežsaimniecības un blakusprodukti no kokapstrādes procesa vienmēr ir bijis un būs stabils enerģētiskās koksnes avots Latvijā. Latvija spēj pilnībā sevi nodrošināt ar enerģētisko koksni, un tās apjoms pārsniedz vietējam patēriņam nepieciešamo apjomu,” atzīst D.Palejs.
Šobrīd esam posmā, kur būtiski ir izvērtēt gāzes izmantošanu enerģijas ražošanā ne tikai aktīvās karadarbības un augstās cenas dēļ, bet arī raugoties no ilgtspējas un ekonomiskā viedokļa. Šķeldas un granulu ražošana, kā arī izmantošana, veicina Latvijas ekonomikas attīstību, izaugsmi lauku reģionos un ir labākais veids kā aizvietot fosilos importētos energoresursus.
Informāciju sagatavoja: Didzis Palejs, Latvijas Biomasas asociācijas LATbio valdes priekšsēdētājs
Reklāma