Elīna Kubuliņa-Vilne
Apskaidrība
Pēc apskaidrības alkst
Šis drūmais laiks,
Jau dienasvidus,
Smaržo pavasaris svaigs,
Bet dzīve pēkšņi
Ietilpst vienā kabatā,
Četrās sienās,
Maskā pelēkā,
Svārstās šūpoles
Bez savas stājas,
Pēkšņi negribas
Vairs pamest mājas,
Gaudo vilciens,
Šaubu dūmos tīts,
Kaut kas juceklīgs
Tiek atkal pavēstīts.
Paši sevī esam notiesāti,
Sasaistīti kristālvažās
Mūsu prāti.
Ieklausies Latvijā
Ieklausies – pēc ziemas
Miega klusā
Atkal Latvija no
Jauna piedzimusi,
Kā ar zemes smaržu
Piepildīts ikviens
Tavs solis,
Kā caur ievu ziediem
Simtiem lakstīgalas dzied,
Kā kūp rīta miglā
Gauja ieslēpusies,
Kā caur rasas pērlēm
Katra smilga zied.
Ieklausies, kā čalo
Ļaužu balsis
Tā kā sudrabviļņi,
Labu dienu vēlējot,
Ieklausies, kā atskan
Lepnas dziesmas,
Latviju tās svētkos pieminot.
