Runā Valkas un Smiltenes novadu vēlētāji

Šodien visā valstī notiek pašval­dību vēlēšanas, kad
novadu ie­dzīvotājiem būs iespēja ar savu balsi pateikt, vai viņus apmierina
līdzšinējās pašvaldības vadības darbs vai līdzšinējā vietvara sev sniegto
uzticības kredītu nav at­taisnojusi un iespēja jādod citiem politiskajiem
spēkiem un to līde­riem. Laikraksts “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas un
topošā Smil­tenes novada iedzīvotājiem, lai uz­zinātu, kas līdz šim
apmierinājis, kas nav, kas jāmaina un ko vēlētājs sagaida no novada vadības pēc
5. jūnija.

Veltas kundze, valcēniete

Veltas kundze ir valcēniete ar pie­redzi, tāpēc izvēli
gaidāmajās vēlē­šanās plāno balstīt uz līdz šim pa­veikto, nevis solījumiem.

“Vēlēšanās noteikti piedalīšos! Vēl neesmu simtprocentīgi
izlē­musi, par ko balsošu, bet domāju, ka nekas manas domas pēdējā brī­dī
nesagrozīs,” atklāj Veltas kun­dze.

“Es priekšvēlēšanu programmas nelasu, tāpēc nezinu, ko katrs
sola. Man svarīgāk ir redzēt un zināt, ko cilvēks ir jau izdarījis. Redzu un
pozitīvi vērtēju, ka ir izveidots Val­gas – Valkas dvīņu pilsētu centrs, notiek
pilsētas labiekārtošana. Man patīk, ka cilvēks domā un skatās uz priekšu, redz,
kas ir jāuzlabo, un arī dara,” pārdomās dalās Veltas kundze.

Jautāta, kas vēl būtu jāuzlabo pilsētā, viņa uzskata, ka
Pedeles upes apkārtne šobrīd izskatās bē­dīgi, tāpēc pilsētas teritorijas sa­kopšana
būtu jāturpina tieši ar šo darbu.

“Igauņu pusē upīte ir ļoti glīti sakārtota, vajadzētu arī
mūsu pusē sakopt,” spriež Veltas kundze.

Lilita Kreicberga, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas
direktore

“Pašvaldību vēlēšanās piedalīšos. Kā skolas direktore es
novērtēju visu to, kas ir izdarīts līdz šim iz­glītības labā, un izdarīts ir
ļoti daudz. Kā cilvēks es arī pilsētā re­dzu ļoti daudz pārmaiņu, man pa­tīk,
kā izskatās un mainās Valka, kas notiek pilsētā,” izvēli pamato Lilita.
“Protams, ir lietas, kuras es gribētu redzēt savādāk, piemēram, man šķiet, ka
pilsētā joprojām ir par maz bērnu laukumiņu, arī pie pamatskolas ir
nepieciešams gan bērnu laukumiņš, gan sporta lau­kums. Tāpat arī ielas pilsētā
būtu jāsalabo. Tomēr to visu nevar izda­rīt vienā dienā, tam ir nepiecie­šams
laiks, bet tas, ka pilsētā no­tiek pārmaiņas, ir nenoliedzams fakts.”

Šajās pašvaldību vēlēšanās kan­didātu sarakstos atrodami gan
ģimnāzijas skolotāji, gan arī 12. klases audzēkņi.

“Tas rāda, cik daudz jaunu un enerģisku cilvēku ir pilsētā
un sko­lā, tie ir cilvēki, kas ir ieinteresēti pilsētas un novada nākotnē,”
prie­ku neslēpj ģimnāzijas direktore. “Neatceros nevienas vēlēšanas līdz šim,
kad politiskie spēki būtu uz­runājuši 12. klases audzēkņus un viņi būtu
piekrituši. Bieži vien jau­najai paaudzei pārmet, ka viņi ir neaktīvi vai nav
savas pilsētas, no­vada patrioti, taču šīs vēlēšanas parāda, ka tā nav. Novadam
ir ne­pieciešami šie cilvēki, kuri ir gados jauni, enerģiski, ar mūsdienīgu
skatījumu. Viņi būs tie, kas spēs un gribēs mainīt un uzlabot pilsē­tu un
novadu, par to liecina arī tas, cik priekšvēlēšanu debatēs viņi se­vi labi un
pamatoti pozicionēja.”

Daina Zelmene, Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja

Daina Zelmene ir sabiedriski aktī­va, līdz šim piedalījusies
visās vē­lēšanās un arī šoreiz plāno piedalī­ties.

“Tā ir mana pārliecība – ja es gribu, lai kaut kas mainās,
man ir jāpiedalās vēlēšanās,” izvēli pieda­līties vēlēšanās pamato Daina, taču
atsakās atbildēt uz jautājumu, par ko tieši balsos. “Izlēmusi esmu, ta­ču
šobrīd nevēlos to atklāt.”

“Tas, ko līdz šim ir darījusi no­vada vadība, manuprāt, ir
darīts labi. Pie labajiem darbiem noteikti jāpieskaita pilsētas centra labie­kārtošana
un attīstība, lai gan no otras puses – cik tas ir mūsdienīgs un atbilstošs
pilsētas attīstībai, rā­dīs laiks,” skaidro Daina.

Pie labajiem darbiem Daina pieskaita arī Smiltenes
vidusskolas modernizēšanu.

“Izglītībā tiek ieguldīts, skola tiek modernizēta, būs arī
labiekār­tots internāts, kas ir ļoti svarīgi, jo, manuprāt, Smiltenei ir jābūt
nova­da izglītības centram,” uzskata Daina. “Pagastu pamatskolas, kur tādas ir,
ir jāsaglabā, jo tas ir svarī­gi vietējai sabiedrībai, taču Smilte­nē šobrīd ir
visi priekšnosacījumi, lai tā kļūtu par novada izglītības centru – ir vidusskola
ar internātu, kur dzīves apstākļi būs labāki nekā vienai daļai skolēnu pašu
mājās, ir mākslas un mūzikas skolas.”

“Tomēr ir bijušas arī problēmas. Manuprāt, tas, kā izrīkojās
ar vie­tējo televīziju, bija ļoti nesmuki. Domāju, ka tas pirms vēlēšanām bija
nepārdomāts gājiens, tā rezul­tātā vēlēšanās tiks zaudētas dau­dzas balsis.
Tāpat jāsaka, ka paš­valdības komunikācija uz āru ir bijusi problemātiska. Viss
jau it kā tiek izskaidrots, tikai jautājums ir par to – kā tas tiek izdarīts.
Līdz šim tas ir noticis sausi, projektu valodā, bet prasītos, lai šī skaidro­šana
būtu pilsētas un novada cilvē­kam saprotamā, cilvēcīgā valodā,” viedokli pauž
Daina.

Runājot par jaunveidojamo Smiltenes novadu, Daina ir bažīga
par to, vai izdosies pilnvērtīgi in­tegrēt Apes un Raunas novadus.

“Apes novads ir ar ļoti spēcīgām tradīcijām, Gaujiena ir
spēcīgs kultūras centrs, arī Rauna vienmēr ir bijusi ar virzību uz Cēsu pusi,
tāpēc es pieļauju, ka būs integrēša­nas problēmas un pie tā noteikti ir
nopietni jāpiestrādā, lai Smiltenes novads, kas līdz šim ir bijis uz sevi
orientēts, neatstātu šos pienākošos novadus novārtā,” uzskata Daina.

Kaspars Putrālis, Bilskas pagasta zemnieku saimniecības
“Kalējiņi 1” saimnieks

“Vēlēšanās noteikti piedalīšos, ta­ču neteikšu, par ko balsošu,
negri­bu nodarboties ar politisko reklā­mu. To vien pateikšu, ka esošo novada
vadību, manuprāt, vaja­dzētu nomainīt,” runājot par poli­tisko izvēli, ir
lakonisks Kaspars.

“Pašvaldība ir kā liels uzņē­mums, tāpēc ir vajadzīgi
cilvēki, kas prot darīt, prot vadīt šo uzņē­mumu. Mani tracini, ka tā vietā,
lai darītu, cilvēki sēž un lemj, sēž un lemj, bet, ja kaut kas nesanāk, kā
plānots, tad sēž un lemj atkal. Gribas redzēt rīcību šeit un tagad! Mums ir tik
daudz, ko darīt, tāpēc novadam ir nepieciešami darītāji,” pārliecību pauž
Kaspars.

“Viss Latvijā ir koncentrēts uz pilsētām, arī Smiltenes
novadā – uz Smilteni. Ir sakopta pilsēta, ir šur tur novadā sakopti apskates
objekti, taču tā nav prioritāte. Ir vēl joprojām ļoti daudz ceļu, kas ir
jāsakārto, jāsalabo. Ir jāiegulda laukos, jo tā ir mūsu nākotne,” uz­skata
Kaspars. “Vēsturiski ir perio­di, kad cilvēki no laukiem dodas uz pilsētām, bet
paiet laiks un viņi atgriežas laukos. To mums parāda arī šis pandēmijas laiks,
kad dau­dzi pilsētnieki meklē iespēju at­griezties laukos, tāpēc ir jābūt vi­dei,
kur atgriezties, un šai videi jā­būt sakārtotai.”

Arī pats Kaspars ir bijis Smilte­nes novada deputāts, taču
šobrīd aktīvi politikā nav iesaistīts.

“Šoreiz es vēlēšanās nestartēju, bet domāju, ka kaut kad nākotnē
atgriezīšos, tāda doma man šobrīd ir.”

Ilva Sāre, Apes tautas nama vadītāja

Šīs vēlēšanas Smiltenes novadam īpašas ir ar to, ka šoreiz
izvēli par novada nākotni izsaka arī Apes un Raunas novadu iedzīvotāji, kas pēc
1. jūlija novadu reformas kļūs par Smiltenes novada iedzīvotājiem.

Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre pauž, ka uz pārmaiņām
skatās gan ar cerībām, gan arī ar piesar­dzību un mazliet arī bažām.

“Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai jaunievēlētajā Smiltenes
nova­da pašvaldībā būs pārstāvēti Apes un Raunas novadi. Svarīgi, lai mēs
nepaliekam nomalē, netiktu pa­mesti novārtā,” skaidro Ilva. “Līdz šim no
Smiltenes puses nekāda lie­lā komunikācija ar mums nav biju­si. Savulaik, vēl
pirms epidēmijas, kad lēmām, kuram novadam pie­vienosimies, braucām “precībās”
gan pie Smiltenes, gan Alūksnes. Apes un Raunas novados dzīvo ga­rā bagāti
cilvēki, mums ir ļoti skaista daba un kultūras tradīcijas, mēs mīlam savu zemi,
esam ļoti patriotiski un vēlamies, lai jaunajā novadā mums klātos labāk. Tāpēc
uzticējāmies un izvēlējāmies būt Smiltenes novadā.”

Ilva pauž bažas par to, ka, vi­ņasprāt, Smiltenes novadā
līdz šim novārtā bijusi atstāta kultūra.

“Gan pagastā, gan novadā ko­pumā kultūra līdz šim atstāta no­vārtā.
Protams, svarīga ir uzņē­mējdarbība, no tā mēs pārtiekam, tomēr kultūra mūs
baro garīgi. Nākotnē arī gribētos, lai novada lēmumi būtu caurspīdīgi, lai no­tiktu
komunikācija ar iedzīvotā­jiem, lai cieņpilni tiktu apspriesti un skaidroti
lēmumi.”

Ilva lēmumu par to, kam atdot balsi pašvaldību vēlēšanās,
jau ir pieņēmusi un ir jau nobalsojusi ie­priekšējā balsošanā.

“Labprāt ieraudzītu vienu kopī­gu sarakstu, lai tie nebūtu
tik sa­drumstaloti, jo katrā sarakstā ir cilvēki, par kuriem gribēju balsot,
bet bija arī tādi, par kuriem balsot nevēlējos. Savā izvēlē balstījos uz
padarītajiem darbiem un arī priekšvēlēšanu debatēm LTV,” at­klāj Ilva.