Latvijas kultūras kanonā līdzās tādu nozaru kā tautas
tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, literatūra, vizuālā
māksla, mūzika un kino izcilākajām vērtībām tagad iekļautas arī astoņas
kanoniskas Latvijas ainavas – Daugavas ainava, Zemgales līdzenuma ainava,
Gaujas senielejas ainava, Latgales ezeraines ainava, Latvijas mežu ainava,
piejūras ainava, Vidzemes pauguraiņu ainava un Abavas senielejas ainava.
Jaunās vērtības iespējams iepazīt Latvijas kultūras kanona
tīmekļvietnē, kur ekspertu Anitas Zariņas un Oļgerta
Nikodemus tekstus papildina bagātīgi materiāli: mūsdienu fotogrāfijas no
projekta “Ainavu dārgumi” un vēsturiskās fotogrāfijas no projekta “Zudusī
Latvija”, kartes no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Kartogrāfisko
materiālu krājuma, 20. gadsimta sākuma tūristu bukleti no LNB Sīkiespieddarbu
krājuma, kā arī saites uz interesantākajiem rakstiem resursā Periodika.lv.
Paplašinot Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu,
uzsākta arī sadarbība ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts
kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālo
krātuvi “Redzi, dzirdi Latviju!”, kas ainavu pagātnes skatus ļauj ieraudzīt
dokumentālo filmu un kinohroniku kadros. Latvijas apceļotājiem kanonisko ainavu
iepazīšanā noderēs saites uz dažādiem maršrutiem Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūras vietnē Latvija.travel/lv, profesionālās lauku ceļotāju
asociācijas “Lauku ceļotājs” mājaslapā un citos resursos. Līdzīgi kā visā
kanona tīmekļvietnē, informācija tiks regulāri pārskatīta un papildināta.
Ideja papildināt Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu
radās jau pirms aptuveni desmit gadiem – neilgi pēc 99 kanona vērtību atlases
septiņās kultūras nozarēs. Gadu gaitā šajā procesā sadarbojušās Latvijas
Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un
Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu
programmas ietvaros tika realizēts vērienīgs projekts “Ainavu dārgumi”. Tā ietvaros, iesaistot iedzīvotājus un Ainavu
ekspertu padomi, kā Latvijas dārgumi tika izvirzītas 50 ainavas, kas bagātīgi
atspoguļo Latvijas ainaviskās vērtības reģionālā mērogā. Ņemot vērā katrā
plānošanas reģionā izvirzītos ainavu dārgumus, Ainavu ekspertu padome vienojās
par plašākām ainavām – nacionālā mēroga vērtībām, kas ir iekļaujamas Latvijas
kultūras kanonā. Būtisku ieguldījumu ainavisko vērtību formulēšanā snieguši
habilitētā ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA)
korespondētājlocekle Aija Melluma, Latvijas Universitātes (LU) profesors, LZA
korespondentājloceklis Oļģerts Nikodemus un LU asociētā profesore, Dr. geogr.
Anita Zariņa.
Latvijas kultūras kanona pamatu septiņās tematiskās kultūras
nozarēs 2008. gadā izraudzījās īpaši veidotas ekspertu grupas. Kopš 2013. gada
aktīvi notiek Latvijas kultūras kanona izglītības programmas radošās darbnīcas
reģionos, par tradīciju ir kļuvis Kultūras kanona konkurss, ko rīko Latvijas
Kultūras akadēmija. Latvijas Nacionālā bibliotēka Latvijas kultūras kanona
tīmekļvietnes atjaunošanu uzsāka 2015. gadā un kopš 2017. gada septembra tā ir
pieejama plašam apmeklētāju lokam. Šobrīd informācija pieejama latviešu un
angļu valodā, drīzumā lapa tiks dublēta arī vācu un krievu valodā.
Latvijas kultūras kanona projektu LNB īsteno ar Latvijas
Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.
