Bērnu
klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs norāda, ka bērnu
un pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ar Eiropas zāļu aģentūras reģistrētām
vakcīnām no 12 līdz 17 gadiem ir droša. Novērst saslimšanu un tādējādi būtiski
samazināt iespējamu smagu Covid-19 slimības gaitu tā var palīdzēt, īpaši,
bērniem ar atsevišķām hroniskām un onkoloģiskām saslimšanām, kuri tāpat kā
pieaugušie ir augstākā riska grupā.
“Smaga akūta
Covid-19 saslimšana bērnu un pusaudžu vidū ir salīdzinoši reti sastopama, tādēļ
mēs ģimenēm, pedagogiem un citiem pieaugušajiem primāri rekomendējam
vakcinēties pašiem un vakcinēt gados vecākos cilvēkus, lai pasargātu gan sevi,
gan pārējos ģimenes locekļus. Taču, protams, katra reize, kurā kāds bērns
Covid-19 pārslimo smagāk, ilgstoši nespēj atgūt spēkus un iekļauties iepriekšējās
intensitātes ikdienā vai piedzīvo smagas veselības problēmas no multisistēmu
iekaisuma sindroma pēc Covid-19, rada vēlmi vecākiem pasargāt savus bērnus
efektīvākajā un drošākajā iespējamajā veidā – vakcinējot,” stāsta Bērnu
klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace
Zavadska.
Bērni
pandēmijas laikā ir lielā mērā saudzēti, galvenokārt tāpēc, ka koronavīruss
grūtāk saistās jeb pieķeras viņu šūnu receptoriem, salīdzinot ar pieaugušajiem.
Bērnu elpceļu attīstības īpatnību dēļ viņiem ir mazāk AKE-2 receptoru, nekā
pieaugušajiem. Tā ir vieta, kur koronavīruss saistās ar mūsu šūnām un eksperti
plaši uzskata, ka tāpēc bērni ir pasargāti no smagas Covid-19 saslimšanas.
Tādēļ arī slimības transmisija un saslimšana biežāk ir sastopama jau pusaudžu
un vecāku bērnu vidū.
“Sabiedrībai
kopumā svarīgāk būtu vakcinēt pieaugušos un jauniešus, kas var samazināt vīrusa
transmisiju, jo šīs sabiedrības grupas ir sociāli aktīvas un, līdz ar lipīgāku
celmu ienākšanu, potenciāli var nodot vīrusu plašākam cilvēku lokam. Svarīgi
atcerēties, ka vakcīnas galvenais uzdevums ir pasargāt no nāves un smagas
saslimšanas, kā arī samazināt noslogojumu veselības aprūpes sistēmai, un
līdzšinējie dati parāda, ka vakcīnas šo mērķi efektīvi sasniedz arī ar jauno
vīrusa celmu parādīšanos. Bērniem un pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem
iespēja inficēties un nodot vīrusu apkārtējiem ir lielāka nekā jaunākiem
bērniem, tādēļ arī klīniskie pētījumi vakcīnu izstrādē sākotnēji tiek veikti
pieaugušo un vecāko bērnu vidū,” skaidro Dace Zavadska.
Šobrīd Eiropas
zāļu aģentūra ir apstiprinājusi Pfizer ražotāja vakcīnu bērniem vecuma grupā no
12 līdz 15 gadiem, kas bija pirmie iesnieguši to reģistrācijai, izmantošanai
šajā vecuma grupā. Arī citi vakcīnu ražotāji šajās un līdzīgās vecuma grupās
veic vai jau ir noslēguši klīniskos pētījumus un plāno iesniegt tos vakcīnas
reģistrācijai.
No EZA
iesniegtajiem pētījumu rezultātiem redzams, ka Comirnaty (BioNTech/Pfizer)
vakcīna ir uzrādījusi augstu iedarbīgumu pret simptomātisku Covid-19, šajā
vecuma grupā tas sasniedza 100%. Savukārt tādas sagaidāmās reakcijas kā sāpes
injekcijas vietā, nogurums, galvas sāpes un citas pēc vakcinācijas sagaidāmas
reakcijas izjuta 91% vakcinēto pusaudžu, taču tās pārgāja vienas līdz divu
dienu laikā. Desmitajai daļai vakcinēto šajā vecuma grupā novērotās reakcijas
bija izteiktas tādā intensitātē, kas ietekmēja viņu ikdienas aktivitātes.
Lai vakcinētos
šīs vecuma grupas pārstāvji, nebūs nepieciešama speciāla piekrišanas forma,
tāpat kā tādas nav nepieciešamas citu ikdienā lietoto vakcīnu gadījumā. Kā arī,
atbilstoši Pacientu tiesību likumam no 14 gadu vecuma bērns var lemt pats par
vakcināciju, līdz tam bērnu ir jāpavada vecākiem vai pilnvarotajai personai.
