Latvijas Dendrologu biedrība gada pilnsapulcē 2008. gada koka godā iecēlusi melnalksni. Par gada koka godu sacentās arī ozols, vīksna un zalktene. Interesanti, ka ornitologi par gada putnu ir izvēlējušies melno stārķi.
Latvijas Dendrologu biedrība gada pilnsapulcē 2008. gada koka godā iecēlusi melnalksni. Par gada koka godu sacentās arī ozols, vīksna un zalktene. Interesanti, ka ornitologi par gada putnu ir izvēlējušies melno stārķi.
“Melnalksnis lieliski der krastu stiprināšanai, labi izskatās apstādījumos. Tam ir vērtīga koksne, un tas ir iecienīts ne tikai kā apdares materiāls, bet arī mēbeļu ražošanai,” informē Valsts Mežu dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Valkas nodaļas konsultante Anita Auniņa. Nupat jau pavīdējusi doma, ka plašāk jāizmanto baltalksnis, ko daudzi uzskata par nezāli. Daudzi mežkopji tam paredz lielu nākotni.
Aug ļoti mitrās vietās
Melnalkšņus kā kultūru Latvijā pagaidām audzē maz, taču stādus var iegādāties Strenču kokaudzētavā. “Tas Latvijā nav “iegājies” kā vērtīgs kokmateriāls ar patīkami siltu koksni. Profesors Māris Daugavietis pašlaik īpaši pēta alkšņu audzēšanas iespējas, jo tas ir ļoti ātraudzīgs,” stāsta Konsultāciju centra vadītājs Andrejs Valdēns. Melnalksnis vislabāk jūtas mitrās vietās, strauji tekošu ūdeņu krastos un vietās ar augstu gruntsūdeni. Jauno apbūvju teritorijās, saistībā ar izmaiņām gruntsūdeņos, melnalkšņi ir diezgan izmirstoša suga. Vietās ar augstu gruntsūdeni melnalksnis ir īsti piemērots jaunu apstādījumu veidošanā. To pavairo ar sēklām, šķirnes un klonus arī ar noliektņiem un potējot.
Alkšņu augļkopas satur daudz miecvielu, kurās ir apmēram 25 procenti tanīna un līdz 3,7 procentiem gallusskābes. Jau izsenis tautas medicīnā tās lieto ilgstošas caurejas, dizentērijas un vēdera sāpju gadījumā. Uz litru verdoša ūdens ņem 50 gramu augļkopu, dzer siltu pa glāzei trīs reizes dienā.
Latvijā aug diži melnalkšņi
Ielūkojoties dabas pētnieka Gunta Eniņa sastādītajā tabulā par dižākajiem melnalkšņiem, var iepazīties ar visievērojamākiem šīs sugas pārstāvjiem Latvijā. Pats resnākais zināmais Latvijas melnalksnis ar apkārtmēru 4,6 metri aug Kuldīgas rajonā Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām. Pats garākais melnalksnis ir sasniedzis 30 metru augstumu un atrodams Ķekavas pagastā, Rāmavas muižiņas parkā sīka strautiņa malā, un tā saknes dzer ūdeni tieši no strauta. Domājams, ka Rāmavas melnalkšņa vecums nav mazāks par 200 gadiem. Pilnīgi iespējams, ka tas ir arī vecākais melnalksnis Latvijā.
