Kopumā 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas
Covid-19 vakcīnu drošumam (19% – pilnībā uzticas, 41% – drīzāk uzticas), 29%
tās drošumam neuzticas (15% – drīzāk neuzticas, 14% – pilnībā neuzticas),
savukārt 11% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Ievērojamas atšķirības joprojām
saglabājas dalījumā pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latviešu vidū Covid-19
vakcīnu drošumam uzticas 62% (20% – pilnībā uzticas, 42% – drīzāk uzticas), bet
starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 40% (13% – pilnībā uzticas, 27% –
drīzāk uzticas), liecina veiktā aptauja.
Analizējot datus pēc dzimuma, secināms, ka Covid-19 vakcīnu
drošumam vairāk uzticas vīrieši. Sieviešu vidū vakcīnu drošumam uzticas 57%
(14% – pilnībā uzticas, 43% – drīzāk uzticas), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir
63% (25% – pilnībā uzticas, 38% – drīzāk uzticas). Vīrieši attiecībā pret
Covid-19 vakcīnu drošumu kopumā pauž kategoriskāku viedokli, proti, biežāk
norāda, ka pilnībā uzticas vai pilnībā neuzticas Covid-19 vakcīnu drošumam –
Covid-19 vakcīnai neuzticas 31% sieviešu (drīzāk neuzticas – 18%, pilnībā
neuzticas – 13%) un 28% vīriešu (drīzāk neuzticas 12%, pilnībā neuzticas –
16%).
Vakcinācijas nozīme
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja prof. Baiba
Rozentāle uzsver, ka vakcinācija ir efektīvākais lipīgo slimību specifiskās
profilakses veids. Lai apturētu Covid-19 pandēmiju, vakcinācijas aptverei
pieaugušo cilvēku populācijā jāpārsniedz 70%. Eksperte piebilst, ka,
pateicoties vakcinācijai, pasaule ir brīva no īstajām bakām, Eiropa un Ziemeļamerika
brīva no bērnu triekas (poliomielīta). Latvijā bērnu vakcinācijas aptvere ir
robežās starp 92% -98% (tas neattiecas Covid-19 vakcīnu, kas bērniem nav
indicēta), kas liecina, ka Latvijas sabiedrība izprot profilakses nozīmi un ir
atsaucīga vakcinācijai.
Vakcīnu izstrāde
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, prof. Baiba
Rozentāle skaidro, ka Covid-19 vakcīnas tāpat kā visas citas vakcīnas izstrādā
lielās farmaceitiskās kompānijas, kuru sastāvā ir zinātniski pētnieciskie
institūti vai arī tās slēdz sadarbības līgumus ar pētnieciskajām institūcijām.
Pfizer-BionTech kompānijā ir apvienota ASV Pfizer vakcīnu ražojošais
farmaceitiskais uzņēmums, bet laboratorija, kurā zinātnieki izstrādāja aktīvo
vielu un viņas nesēju organismā, ir vācu pētnieki kompānijā BionTech. Līdzīgi
sadarbojās Zviedrijas farmācijas kompānija AstraZeneca, kas spēj nodrošināt
vakcīnu ražošanu, bet vakcīnas radīšanu nodrošināja Oksfordas universitātes
pētnieki. Eiropā visus medikamenti, t. sk. vakcīnas, apstiprina Eiropas Zāļu
aģentūra. Bieži tiek teikts, ka Covid-19 vakcīnas ir reģistrētas paātrinātā
kārtā. Tā ir taisnība, bet tas nozīmē, ka klīnisko pētījumu rezultāti tika
pakāpeniski iesniegti izskatīšanai Eiropas Zāļu aģentūrā, un tieši tādēļ
pētījumu dati bija detalizēti izanalizēti brīdī, kad paziņoja, ka vakcīnas ir
reģistrētas. Šobrīd Eiropā ir reģistrētas četras Covid-19 vakcīnas:
- Pfizer/Biontech;
- Moderna;
- AstraZeneca;
- JohnsonJohnson.
Vakcīnu drošums un efektivitāte
Vakcīnu drošums un efektivitāte ir obligāti nosacījumi, lai
vakcīna tiktu reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā. Vakcīnu drošumu un efektivitāti
noskaidro klīniskajos pētījumos, kas tiek veikti pirms vakcīnas reģistrācijas
procesa. Klīniskajos pētījumos iesaistās desmitiem tūkstoši brīvprātīgo, kas
saņem vakcīnu un pēc vakcīnas saņemšanas tiek pārbaudīti antivielu veidošanās
laiki, daudzums, kā arī noteikta virkne laboratorisko izmeklējumu, kas var
apliecināt vai noliegt vakcīnu iespējamos blakusefektus organisma šūnu līmenī.
Tai pat laikā tiek reģistrētas visas nevēlamās blakusparādības pēc vakcīnas
ievadīšanas. Tā statistiski var aprēķināt, cik daudziem no vakcinētajiem ir
lokālās reakcijas ar pietūkumu, apsārtumu, sāpīgumu vakcīnas injekcijas vietā,
un cik daudziem no vakcinētajiem ir vispārējas organisma reakcijas ar
paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, sāpēm locekļos, nelabu dūšu un
vispārēju vājumu. Klīniskajos pētījumos vakcīnu saņēmušie tiek salīdzināti ar
placebo grupas pacientiem, proti, tiem, kuri vakcīnas injekciju nesaņem. Tā var
salīdzināt saslimušos ar Covid-19 vakcinēto grupā un nevakcinēto grupā un
noteikt vakcīnas efektivitāti. Šobrīd reģistrēto vakcīnu efektivitāte ir no 82%
līdz 95%. Visas reģistrētās vakcīnas ir izgājušas 3 klīnisko pētījumu fāzes. 4.
klīnisko “pētījumu fāze” paredz turpināt reģistrēt katru sīkāko blakusefektu
pēc vakcīnas saņemšanas. Tas tiek darīts visā pasaulē, kur notiek vakcinācija
pret Covid-19. Par konstatētajām nevēlamajām blakusparādībām Latvijā jāziņo
Valsts Zāļu aģentūrai, atgādina prof. B. Rozentāle.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”,
marta beigās un aprīļa sākumā aptaujājot 1747 respondentus.
