Statistika liecina, ka katrs desmitais Latvijas skolēns mācībās ir nesekmīgs. Kas notiek? Vai tiešām tik ļoti deģenerējas nākamā paaudze vai tam ir kādi citi iemesli.
Statistika liecina, ka katrs desmitais Latvijas skolēns mācībās ir nesekmīgs. Kas notiek? Vai tiešām tik ļoti deģenerējas nākamā paaudze vai tam ir kādi citi iemesli. Vidusmēra latvietis allaž ir bijis centīgs, dzīvesgudrs, turklāt, kā uzrāda neskaitāmi piemēri, vienmēr ir tiecies pēc labas izglītības. Taču pašlaik ne katram tas dažādu apstākļu dēļ dots vai ļauts.
Valkas rajona Kārķu pagasta Dižvīrs, Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs Vilnis Kazāks domā, ka latvieša mentalitāte vairāk vai mazāk apzināti ar pašreizējo izglītības sistēmu tiek lauzta. Tomēr ikviens, kurš nudien nav vai nevēlas būt izcilnieks akadēmiskajās skolu zinībās, var atrast citu ceļu – kļūt par labu amatnieku, kas vienmēr ir bijusi labi atalgota un prestiža nodarbe. Amatniecības kameras izstrādātā sistēma to pilnībā nodrošina. Atliek vien sameklēt labu Meistaru, un turpmākais viss ir paša ziņā. Īsts meistars, ja vien viņam ir elementāras pedagoga dotības, amatu noteikti iemācīs. Protams, ir izcili meistari, taču nekam nederīgi pedagogi, un otrādi.
Piemēri nav tālu jāmeklē. Valkas mākslas skolas izstādēs, jo īpaši absolventu darbu izstādēs, skatāmi tik virtuozi izstrādāti darbi kokā, ka jābrīnās, vai tiešām padsmitnieks to veicis savām rokām. Esmu skatījis Rīgas Amatniecības skolas audzēkņu atskaites izstādes. Apbrīnojami! Daudzi no viņiem turpina izglītību mākslas lauciņā. Nesmādēsim arī zemākus plauktiņus – Vijciema galdniecībā “Cellīši un partneri” jaunieši strādā ne sliktāk. Varbūt patiešām vecākiem, kuri visu mūžu ir sapņojuši, ka atvasīte īstenos viņu slēptākos sapņus un dzīves mērķi nevajadzētu īpaši satraukties, ja tas neizdodas. Galvenais, lai cilvēks nepārtraukti trenētu trīs organisma sastāvdaļas – smadzenes, sirdi un rokas. Ja kaut viens no šiem elementiem nebūs pienācīgi nodarbināts, tas atmirs.
