Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par
ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus
tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.
Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz
pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar
konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa
noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.
Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no
7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās
ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem
mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem
darbība joprojām būtu ierobežota.
Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet
paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības
centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties
veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas
veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.
Operatīvās vadības grupas pieaicinātie eksperti no
akadēmiskās vides, medicīnas un ekonomikas jomām vērtēja Operatīvās vadības
grupas izstrādāto četru soļu pieeju ierobežojumu mīkstināšanai, secinot, ka
patlaban saslimstība ar Covid-19 vēl neļauj domāt par ierobežojumu
mīkstināšanu. Tomēr, ja tiek domāts par ierobežojumu mīkstināšanu, tad
prioritāri jāatvieglo Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi izglītībā, bet atvērt
tirdzniecības nozari pilnībā nebūtu vēlams.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja, ka ekspertu
grupa potenciālo ierobežojumu mīkstināšanu vērtēja nevis no epidemioloģiskā
viedokļa, bet gan tika ņemts vērā, kurš no pasākumiem mazinātu sociālo
spriedzi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) novērtēja
analītiskās ekspertu grupas paveikto, piebilstot, ka pirms sešiem mēnešiem
valdībai nebija pieejama šāda veida analīze, tāpēc valdība bija spiesta pieņemt
lēmumus ar daudz nezināmajiem.
Vērtējot tirdzniecības nozares ierobežojumu mīkstināšanu,
premjers sacīja, ka atļaut strādāt pilnīgi visai tirdzniecības nozarei
nozīmētu, ka nozarei tiek paredzēti būtiski atvieglojumi un tādējādi arī tiktu
veicināta cilvēku pulcēšanās. Tomēr Kariņš pauda pārliecību, ka tirdzniecības
darbība pandēmijas apstākļos ir jāsakārto, lai nebūtu tādas absurdas situācijas,
ka iedzīvotāji tik un tā iegādājas preces, kuras patlaban klātienē nevar
iegādāties.
Valdība atbalstīja ideju, ka no 7.aprīļa varētu darboties
visi mazie veikali, izņemot tirdzniecības centrus. Tiesa, gala lēmums tiks
pieņemts nākamnedēļ, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.
Valdība atbalstīja no 7.aprīļa atļaut īstenot izglītības
procesu pēc reģionālā principa – klātienē atļaujot mācīties 1.-6.klasēm un
12.klasei, savukārt 7.-11.klases ievērotu rotācijas principu – divas dienas
nedēļā klātienē.
Tāpat no 7.aprīļa būs atļautas individuālās konsultācijas
telpās, interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība notiks ārā
grupās līdz desmit cilvēkiem. Profesionālajā izglītībā būs atļauts
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktisko
saturu apgūt telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem. Tāpat būs atļauts pēc
reģionālā principa organizēt nodarbības ārā līdz desmit cilvēkiem jauniešiem un
pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, personām ar atkarībām, kā
arī varētu atļaut individuālās konsultācijas telpās.
Tāpat no 7.aprīļa varēs pulcēties divu mājsaimniecību
ietvaros ārā līdz desmit cilvēkiem. Šajā soli būs atļauti arī piketi un gājieni
līdz desmit cilvēkiem.
Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredz,
ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju
nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu atļaut profesionālajā
izglītībā kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktiskā satura
apgūšanu organizēt klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut
profesionālās kvalifikācijas eksāmenus klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem,
centralizēto eksāmenu kārtošanu līdz desmit cilvēkiem. Savukārt 9.klases
obligātos diagnosticējošos darbus klātienē grupā līdz desmit cilvēkiem varētu
kārtot 27.-29.aprīlī.
Tāpat aprīļa beigās varētu atļaut apmeklēt muzejus,
bibliotēkas un kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz apmeklētāju. Aprīļa
beigās varētu atļaut pulcēšanos telpās divu mājsaimniecību ietvaros līdz desmit
cilvēkiem, bēres varētu apmeklēt līdz desmit cilvēkiem bez divu mājsaimniecību
ierobežojuma.
Aprīļa beigās varētu atļaut ēdināšanu ārā, sporta inventāra
nomu telpās. Tāpat aprīļa beigās tirdzniecības centri varētu darboties arī
brīvdienās pilnā apjomā.
Aprīļa beigās varētu atļaut praktiskās braukšanas apmācības
AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai un ļaut kārtot noslēguma
pārbaudījumus. Tāpat varētu atcelt ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa,
autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu,
kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā.
Trešais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā
saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, kas
provizoriski varētu būt maijā, varētu atļaut nodarbības sporta zālē
individuāli, nodrošinot 50 kvadrātmetru uz vienu cilvēku un telpā nevarētu
atrasties vairāk par astoņiem cilvēkiem, savukārt peldbaseinos būtu jāparedz 25
kvadrātmetri uz personu. Tāpat maijā varētu atļaut sportu ārā ar vienas
treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.
Maijā 1.-6.klases un 12.klase varētu mācīties klātienē visā
valstī, bet pārējās klases mācības turpinātu atbilstoši reģionu principam.
Tāpat maijā varētu atļaut centralizētu eksāmenu kārtošanu skolās un
augstskolās.
Maijā varētu pilnā apmērā atjaunot skaistumkopšanas nozares
darbību. Tāpat varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās.
Maijā varētu tikt atļauti brīvdabas pasākumi ar kontrolētu
un ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem
Operatīvās vadības grupas piedāvātais ceturtais solis
paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000
iedzīvotāju nepārsniedz 200, kas provizoriski varētu būt jūnijā, varētu atļaut
rīkot sporta sacensības bez skatītājiem, fotopakalpojumu sniegšanu telpās, interešu
izglītību telpās, kā arī varētu rīkot nometnes bērniem un jauniešiem.
Jūnijā kultūras jomas pasākumi varētu notikt ārā, bet
apmeklētāju skaits tiks vērtēts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Savukārt pie zemas saslimšanas varētu atļaut organizēt ienākošo
tūrismu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti drošības protokoli, tostarp paredzot
tūrismā ieviest zaļos sertifikātus, proti, personai jāapliecina, ka tā ir
vakcinēta pret Covid-19.
Tāpat pie zemas saslimstības ar Covid-19 varētu atļaut
kultūras jomas pasākumus telpās, bet augstākas izglītības praktisko daļu apguvi
varētu atļaut pārējiem kursiem un pieaugušajiem klātienē grupās līdz desmit
cilvēkiem.
Operatīvā vadības grupa rosināja arī turpināt pamata
ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku
mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.
Vienlaikus grupa atzina, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir
riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus
pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz
6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
