Aizraušanās ar atkarību veicinošām vielām un nodarbēm ir vēlme atpūsties no ikdienas stresa.
Aizraušanās ar atkarību veicinošām vielām un nodarbēm ir vēlme atpūsties no ikdienas stresa
Kad kāda lieta mums kļūst tik nozīmīga, ka bez tās vairs nevaram iztikt, runā par atkarību… alkohola un nikotīna, narkotikām un spēļu automātiem, kafijas, šokolādes, televizora, datora… Varētu domāt, ka pasauli pārņēmis kāds īpašs atkarības vīruss, pret kuru pagaidām nav izdomāta vakcīna. Patiesībā tās pamatā ir cilvēka dabiskā nepieciešamība atpūsties no ikdienas stresa, justies atbrīvotam no rūpēm un atbildības.
Kā mātes klēpī
Izjūtas, ko cilvēks cenšas sasniegt, nododoties atkarību radošām nodarbēm, ir līdzīgas tām, ko jūt zīdainis. Māte rūpējas par viņa fizisko labsajūtu, mātes krūts sniedz apmierinājumu un baudu. Līdzīgi ir ar cilvēku, kurš nobaudījis, piemēram, alkoholu. Uz brīdi viņš it kā nodod sevi, savu gribu kāda cita varā, lai tādējādi atbrīvotos no biedējošās realitātes. Psihoanalīzē šo stāvokli mēdz apzīmēt kā regresu par labu “es”, ar to saprotot pagaidu īslaicīgu atspirdzinošu atpūtu no īstenības apstākļiem un prasībām. Regress ir pozitīvs, ja uzņemtā apreibinošo vielu deva ir tikai tik liela, ka apslāpē spriedzi, taču netraucē cilvēkam loģiski domāt un kontaktēt ar saviem iekšējiem resursiem. Diemžēl robeža ir trausla. Turklāt organisms pie apreibinošajām vielām ātri pierod un devu nākas palielināt, kas agrāk vai vēlāk noved pie negatīvā regresa – reibuma un atkarības. Šobrīd vajadzība pēc aiziešanas no realitātes ir saasināta tāpēc, ka esam katastrofāli attālinājušies no dabas, kas palīdzēja relaksēties mūsu senčiem. Turklāt jāņem vērā, ka īslaicīga atpūta no ikdienas ir nevis kaprīze, bet viena no cilvēka pamatvajadzībām. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tā netiek apmierināta, organisms var reaģēt ar psihisku saslimšanu vai pārmērīgu nodošanos baudvielu lietošanai un citām atkarību izraisošām nodarbēm.
Mācīsim bērnus domāt!
Ja bērns nodevies atkarībām, moralizēšana te neder. Nepietiek ar to, ka teorētiskā līmenī paskaidrojam: dzert un smēķēt ir slikti, jo tas bojā veselību! Lai pārliecinātu, ir vajadzīgs vecāku personīgais piemērs. Zviedru psihiatrs Juhans Kulbergs atzīst: “Liekas, šodien sabiedrībā arvien sarūk telpa, ko paaudžu paaudzēs izveidoja pārbaudīti rituāli, radošs un rotaļīgs regress ar vai bez alkohola klātbūtnes. To pārņēmuši milzīgi komerciāli spēki, kas attīstījuši veselu izklaides industriju un tirdzniecību ar to, kas tikai šķietas progresīvs regress par labu “es”. Mums piedāvā regresu, kas neprasa personīgu piepūli un kam dziļākā nozīmē nav ne ideoloģiska, ne rituāla satura.” Ja gribam pasargāt savus bērnus, mums ir jāmāca viņi domāt. Mūsu senčiem saglabāt līdzsvaru dzīvē palīdzēja izpratne par absolūtajām vērtībām, kuru centrā ir Dievs. Ja gribam pozitīvi ietekmēt savus bērnus, arī mums ir jāsāk apzināties savas patiesās vērtības, sapņi, mērķi. Ja būsim apmierināti ar sevi, savu dzīvi, mēs piesaistīsim savu bērnu uzmanību un izpelnīsimies viņu uzticēšanos. Kopības izjūtu nostiprināt palīdzēs ģimenes pusdienas labvēlīgā gaisotnē, izbraukumi uz teātriem un koncertiem, ekskursijas un kafejnīcu apmeklējumi, vakari ar pasaku lasīšanu un aizraujošām sarunām
