Operatīvā vadības
grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos
variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt
ražojošajiem uzņēmumiem.
Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes
vadības padomes kopsēdē.
Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus
scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem – scenāriju “A”,
kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos,
un scenāriju “D”, kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības
pasākumiem.
“A” scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības
mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu
ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no
valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot
maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares
protokolu, piemēram, darbu maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē rosināts atļaut tikai ar
iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varētu sniegt tikai
ar iepriekšēju pierakstu.
Rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par
attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“A” scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas
vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt
izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp
ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
“A” scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo
pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties
no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs
skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī
identificēt riskus konkrētos segmentos.
“A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt
vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. Tāpat rosināts savlaicīgi gatavot
vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas
secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko
analīzi.
Savukārt “D” scenārijs paredz ieviest pasākumus
pēc iespējas ātrāk, piemēram, no 15.marta, ieviešot striktākus pasākumus
proaktīvi.
Attiecībā uz darba organizēšanu arī “D” scenārijs
paredz, ka darbinieki klātienē strādā tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu,
lai nodrošinātu būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību, ko nevar veikt
attālināti savā dzīves vietā. Arī šajā scenārijā plānots atļaut sniegt tikai
būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi, bet šo
uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju atbalsta darbinieki maksimāli
strādātu attālināti.
Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos “D”
scenārijs paredz pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības
ietvaros, bet atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības
gadījumā, piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes
pakalpojumus, aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.
Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai
reliģisko svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un
dabas taku darbība.
“D” scenārijs paredz mācību procesa norisi rīkot
attālināti visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības programmas
apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu
pieskatīšanu. Savukārt sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās,
izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas
Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un
augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā
scenārijā nenotiktu nekādi sporta pasākumi.
Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā
medicīniskā un akūtā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes
pakalpojumi, Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi,
vakcinācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe
un laboratorijas pakalpojumi.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits
līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits –
3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt
kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
Pēc “B” scenārija prognozēts, ka Covid-19 gadījumu
skaits veidotu 34 891 gadījumu, hospitalizēto skaits – 4885, bet prognozētais
nāves gadījumu skaits būtu 689. Savukārt 55 826 gadījumi būtu iespējamais
kontaktpersonu skaits.
“C” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits 55 dienās
varētu sasniegt vēl 55 361 gadījumu, bet hospitalizēts tiktu 7751 Covid-19
slimnieks. “C” scenārijs līdz 1.maijam prasītu vēl 1107 cilvēku
dzīvības un 88 578 cilvēki kļūtu par Covid-19 kontaktpersonām.
Savukārt “D” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits
veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits
varētu būt līdz 235 gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu skaits
varētu būt līdz 18 824.
No ekonomiskā aspekta “A” scenārijs vienā nedēļā
radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās – 148,2 miljonus eiro
jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“B” scenārijs prognozē 45,2 miljonu eiro negatīvu
efektu vienā nedēļā, bet 135,5 miljoni eiro jeb 0,46% no IKP būtu trīs nedēļās.
“C” scenārija negatīvais fiskālais efekts vienā
nedēļā būtu 35,6 miljoni eiro, bet trīs nedēļās – 106,7 miljoni eiro jeb 0,36%
no IKP.
Savukārt “D” scenārijā negatīvā fiskālā ietekme
pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās – 725 miljonus
eiro jeb 2,5% no IKP.
