Līdz ar dažādu nozaru
spiedienu ļaut tām atsākt darbu izskan arī pārmetumi, ka nav zināms, kurās
tieši vietās notiek inficēšanās ar Covid-19, kuri no ieviestajiem
ierobežojumiem strādā, bet kuri – ne. Baltijas pētnieciskās
žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un
sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija “Re:Check” skaidro, vai un cik lielā mērā uz šiem jautājumiem vispār
iespējams atbildēt.
Cik bieži iespējams
noteikt inficēšanās vietu?
Novembra vidū Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC)
ziņoja, ka slimības izplatība ir sasniegusi tādu stadiju, ka vairāk nekā pusei
inficēto nav bijis iespējams noteikt inficēšanās vietu. SPKC epidemiologa
Jurija Perevoščikova valdības sēdēs sniegtā informācija liecina, ka pašlaik
situācija ir līdzīga.
Latvija šajā ziņā nav unikāla, norāda “Re:Check”. Izdevums
“The Wall Street Journal” novembrī vēstīja, ka Vācijā nav zināms par
inficēšanās vietu pat 75% gadījumu, Austrijā – 77%. Itālijā un Francijā vēl
vairāk – tur ap 80% inficēšanās gadījumu nav bijis iespējams sasaistīt ar kādu
citu iepriekš jau Covid-19 pozitīvu cilvēku.
Galvenais iemesls, kāpēc inficēšanās vietu noteikt ir grūti,
ir no piecām līdz pat 14 dienām garais inkubācijas periods – laiks no
inficēšanās līdz pirmo simptomu sajušanai, “Re:Check” skaidro SPKC pārstāve
Ilze Arāja. Epidemiologs inficētajam jautā, kur viņš bijis pēdējo divu nedēļu
laikā un ko saticis ilgāk par 15 minūtēm. Periods ir pietiekami garš, lai bieži
neiezīmētos viens skaidrs gadījums, kad notikusi inficēšanās.
Vēl viens iemesls, ko min SPKC – cilvēki nevar vai negrib
atcerēties, kur bijuši, kad varēja notikt inficēšanās. Arī Arāja skaidro, ka
netrūkst cilvēku, kas slēpj informāciju: “Ir gadījumi, kur epidemiologs redz –
varbūt neiet slimnieka stāstā kaut kādas lietas kopā ar to, kad ir parādījušies
simptomi un ko ir darījis.” Reizēm laika gaitā, sazinoties ar citām
kontaktpersonām, patiesību var noskaidrot, bet reizēm ne.
Fiksēt gadījumus, kad infekciju viens otram nodevuši
svešinieki publiskās vietās, var palīdzēt tādas lietotnes kā “Apturi Covid”.
Taču tās bieži netiek plaši lietotas. Latvijā lietotne lejupielādēta ap 300
tūkstošiem reižu, bet par to, ka saslimuši, kontaktpersonām izvēlējušies ziņot
vien nepilni trīs tūkstoši cilvēku, noskaidrojuši “Re:Check”.
Kur Latvijā inficējas
visbiežāk?
No noteiktajām inficēšanās vietām vairāk nekā puse ir
inficētā cilvēka mājas. Vairums pārējo cilvēku inficējušies darbā, izglītības
iestādēs, sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Pēdējās divās gan
saslimstība ievērojami kritusies, iespējams, arī vakcinācijas dēļ.
Savukārt pēdējās nedēļās pieaugusi
saslimstība darbavietās un izglītības iestādēs, “Re:Check” norāda Arāja.
Pilnu Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājošās faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuālās laboratorijas “Re:Check” rakstu “Kur cilvēki inficējas, un vai to vispār iespējams noskaidrot?” lasiet
ŠEIT.
