Ilze Megne, Smiltenes mūzikas skolas skolotāja:
– Esmu pieņēmusi šo situāciju, bet ne samierinājusies. Tas ir tāds gaidīšanas režīms, ka kaut kad varēsim dzīvot kā agrāk. Mans darbs tagad notiek attālināti. Ikdiena kļuvusi daudz mierīgāka, varu atpūsties, vairāk laika veltīt sev un ģimenei, ir laiks sevi bagātināt, lasot vai ko jaunu uzzinot internetā. Taču šādā ritmā varu dzīvot tikai noteiktu laiku. Mans darbs ir nemitīgs kontakts ar cilvēkiem, kas tagad ir liegts. Nemaz nerunājot par kultūru un mākslu.
Sanda Sokolovska, juriste:
– Ikdienā jūtos labi. Ar jauno “normālo” situāciju ir aprasts. Ģimenē visi esam iegājuši savā ritmā ar attālinātajām mācībām un darbiem. Nesajukt prātā palīdz pārgājieni dabā. Pateicoties pandēmijai, atklātas daudzas fantastiskas dabas takas, par kurām citos apstākļos, visticamāk, neuzzinātu un tās neapskatītu.
