Sanāksmē nerada kompromisu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem darbiniekiem – piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašo risku.
Sanāksmē nerada kompromisu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem darbiniekiem – piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašo risku.
Janvārī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības informatīvajā sanāksmē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists informēja par Darba likumu grozījumu projektu.
To izstrādāja darba grupa, kas ir Labklājības ministrijas vadībā, piedaloties Latvijas Darba devēju konfederācijas, LBAS, Latvijas Tirgotāju asociācijas un Valsts darba inspekcijas pārstāvjiem. LBAS ietilpst arī SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” arodorganizācija.
Nespēj panākt vienošanos
Jau pagājušā gada nogalē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē (turpmāk tekstā – NTSP) vienojās par lielāko daļu darba likumu grozījumu. Bet tā kā netika panākta vienošanās no darba devēju un arodorganizācijas puses par virkni būtisku lietu, nesaskaņotie jautājumi tiks izskatīti NTSP sēdē, kas notiks jau 6. februārī.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodorganizācija padomes sēdē ir izskatījusi jautājumus, par kuriem panākta vienošanās.
Maksā mazāko noteikto summu
Smiltenes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Tatjana Prikaša stāsta, ka pavisam kopā bija 17 darba likuma panti. Viņasprāt, viens no būtiskākajiem visiem darbiniekiem ir 71. pants. Tajā rakstīts, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējiem jāiesniedz darba samaksas aprēķini, jānorāda virsstundas, nakts un svētku darbalaiks.
“Domstarpības rodas arī par summēto darbalaiku. Piemēram, summētā darbalaika ietvaros jebkurā gadījumā darbinieku aizliegts nodarbināt ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundas nedēļā,” saka T. Prikaša.
Kompromisu nespēja rast par piemaksām, kas saistītas ar darbu īpašos apstākļos. Īpašie apstākļi ir darbs, kas saskaņā ar darba vides riska novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi.
“Mēs šo piemaksu neatbalstām kā iespēju, bet gan aicinām darba devējus noteikt to par obligātu piemaksu darbiniekiem, kuriem darbs ir saistīts ar īpašo risku,” uzskata T. Prikaša.
Viņa piebilst, ka kompromiss netika rasts, jo neviens negrib tērēt naudu piemaksām. Tomēr, ja tās tiek maksātas, tad darba devēji maksā mazāko summu no noteiktās.
