No pirmdienas mācības
klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību,
otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās
izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka
tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka
par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem
varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums,
bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē
ceturtdien, 18.februārī.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības
ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt
datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā,
vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja
priekšlikumu par “drošas skolas” principa ieviešanu, un šī principa
iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu
ieviešanā.
Premjers aicināja ievērot tā dēvēto “luksofora
principu”, kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši
kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā
saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju,
tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta
kā bīstama.
Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā
konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā.
“Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika jautājums,
kad prevalēs britu variants,” piebilda Kariņš.
Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk ņemt vērā
“luksofora principu” un aicināja Veselības ministrijai un Izglītības
un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos apstākļos
bērni varētu atgriezties skolā.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)
kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā
270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus
gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu.
Šajā sakarā SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijiem
skaidroja, ka šādā pieejā problemātisks aspekts ir, ka teritorijās ar zemu
iedzīvotāju skaitu saslimstības rādītājs var straujāk svārstīties. Lai mazinātu
rādītāju strauju svārstīšanos, pieņemts lēmums reģionu dalījumu noteikt
pašvaldību līmeni, nevis pagastu. Šādu variantu epidemiologs nodēvēja par
“zelta vidusceļu”.
IZM ieskatā, ņemot vērā saslimstības rādītājus, vienlaikus nosakot,
ka ik nedēļu ir jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto testēšana, kā
arī efektīvi ievērojot epidemioloģisko drošības pasākumu, var lemt par nelielu
piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai
situācijai. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, var lemt arī par
klātienes mācības atjaunošanu noteiktām klašu grupām skolēniem un individuālām
konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti priekšlaicīgam mācību
pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kas šajā semestrī noslēdz izglītības
ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā.
Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no
epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem
izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju
robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas
nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā.
Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā
transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām
vai izglītības iestādes autobusu.
Pēc aktuālākajiem SPKC datiem, 14 dienu kumulatīvais
saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 ir 20 pašvaldībās –
Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma,
Kuldīgas, Lielvārdes, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas,
Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas, Vecpiebalgas novados.
IZM pagājušajā nedēļā valdībā piedāvāja klātienes mācības
atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir
zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.
IZM aģentūrai LETA atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase
klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais
saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju,
savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju
klātienē mācības varētu sākt tikai 1.-3.klase.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
iepriekš pauda pārliecību, ka reģionu princips skolu atvēršanai strādās vien
tad, ja būs skaidrs testēšanas algoritms, par kuru atbildīga ir Veselības
ministrija.
Vienlaikus Šuplinska apgalvoja, ka pašvaldībām 14 dienu
kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vērtēšanai primāri būs jāizmanto
SPKC jau radītais instruments, kas gan nākotnē tikšot “paspilgtināts”
ar testēšanu.
