Latvijā turpina
pieaugt iedzīvotāju satraukums saistībā ar Covid-19 izplatību un valstī noteiktajiem
ierobežojumiem. Jaunākie aptaujas rezultāti atklāj, ka 10 baļļu skalā savu satraukumu
ar 9 un 10 novērtējuši 20% aptaujāto iedzīvotāju, kas pārsniedz gan 2020. gada
martā, gan oktobrī iegūtos datus, kad ļoti augsts satraukuma līmenis bija
attiecīgi 18% un 11% iedzīvotāju.
Tāpat jaunākie dati liecina, ka vidēji augsts satraukuma
līmenis (7 un 8) saglabājas 27% respondentu, vidējs (5 un 6) – 25%, savukārt
zems satraukuma līmenis ir 29% Latvijas iedzīvotāju.
Ilgstošās krīzes
sekas
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka šobrīd
joprojām saglabājas augsti Covid-19 saslimšanas rādītāji, krīze ir ieilgusi,
ierobežojumi kopumā nemazina saslimstību, kā arī vakcinēšanas ātrums pagaidām
nerada cerības par ātru izeju no krīzes. Eksperts norāda, ka šobrīd Latvija
atpaliek vakcinēšanas skaitļos, kā arī aizvien spēcīgāk parādās, ka veselības
aizsardzības sistēma Latvijā ilgstoši ir bijusi nepietiekami finansēta. Šobrīd
visā pasaulē vērojama mentālās veselības pasliktināšanās, Latvijā šī situācija
varētu būt īpaši smaga, jo mentālās veselības aprūpe nekad nav bijusi
prioritāte.
Dr. A. Veselovskis norāda, ka šai krīzei būs smagas sekas,
jo atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes šoreiz mijiedarbojas trīs negatīvie
faktori:
- bioloģiskais – jauns un bīstams vīruss;
- sociāli psiholoģiskais – panika, kas joprojām turpinās,
izraisot mentālus traucējumus un neefektīvu lēmumu pieņemšanu; - ekonomiskais – grūtības izdzīvot un neskaidrība par nākotni.
Visvairāk cieš trūcīgie un ekonomiski neaizsargātie, kā arī
cilvēki ar paaugstinātu trauksmes un depresivitātes līmeni. Situācijai
neuzlabojoties, mentālās veselības traucējumu skaits turpinās pieaugt, tāpat
arī neārstētu hronisku somatisku slimību daudzums, savukārt ģimenēs, kurās
cietīs vecāki, automātiski cietīs arī bērni.
Kuras grupas
uztraucas vairāk?
Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šoreiz dati parāda,
ka par Covid-19 vairāk uztraucas sievietes. Starp vīriešiem savu satraukumu par
Covid-19 kā ļoti augstu vērtē 14% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs
ir 26%. Kopumā iedzīvotājos vislielāko satraukumu rada bailes par tuvinieku
veselību (59,3%), risks pašiem saslimt ar Covid-19 un iespējamās komplikācijas
(42%), kā arī atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret valstī noteikto
ierobežojumu ievērošanu (39,1%). Tāpat būtiski satraukumu rada arī neziņa par
valsts ekonomisko darbību (29,1%), situācija darbā (24,3%), medicīnisko preču
un pakalpojumu pieejamība (13,3%), kā arī masku valkāšana un citi ierobežojumi
(11,8%). Gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par tuvinieku veselību
(attiecīgi 67,8% un 50,5%), sievietes vairāk satraucas par risku pašām saslimt
ar Covid-19 (49,9% un 33,9%), savukārt vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un
potenciālā darba zaudēšana (sievietes – 22,6%, vīrieši – 26%).
Dr. A. Veselovskis skaidro, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši
agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan
mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk
apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere
var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa
par turpmāko dzīvi.
Lai mazinātu stresu un satraukumu, kas radies Covid-19 izplatības
dēļ, Dr. A. Veselovskis iesaka rīkoties pragmatiski un racionāli, piekopt
aktīvu dzīvesveidu, labu miegu un izmēģināt jaunas nodarbes, saglabāt pozitīvu
domāšanu, nepakļauties bailēm un negatīviem scenārijiem, kā arī pakāpeniski
mācīties sadzīvot ar nezināmo.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”,
laika posmā no 20. līdz 23. janvārim aptaujājot 1713 respondentus.
