Anita Anitīna
* * *
Sals uzpūta dvašu loga rūtij –
Tajā uzplauka leduspuķe,
Otra un trešā… Vesels dārzs!
Vai tās man?
Sals nosmīnēja.
Kā tās smaržo? –
Es cieši piespiedu snīpi
Vienai puķei pie zieda.
Ai! Iedūra gluži kā ērkšķis ass!
Sals iespurdza smieklos.
Degungals nosalis.
Tas ir nieks!
Bet ziedam pa vidu… caurums.
Tieši tik liels,
Cik mans degungals.
Sals no smiekliem vai auro.
Kļuva skumji –
Mans dārzs nu pagalam,
Tas, kas ziedēja rūtī.
Sals pastiepa roku
Pret cauro ziedu.
Vai pret mani?
Un plaukstā tam
Sarkankrūtīts!
