Laikā, kad cilvēki dzīvo pandēmijas radīto
ierobežojumu grožos, daudz tiek runāts par testiem, to veidiem un precizitāti.
Lai viestu skaidrību, kurā dienā labāk testu nodot, kāpēc, ja ģimenē slimi abi,
vienam tas ir negatīvs, otram pozitīvs, uz sarunu aicinājām “Centrālās
laboratorijas” vadītāju, laboratorijas ārsti Janu Osīti.
– Ja cilvēkam ir simptomi un aizdomas par saslimšanu,
kurā dienā labāk ieteicams veikt testu?
– Jā,
bieži tiek jautāts, kā gan tas var būt: cilvēks nodod testu vienā dienā un
rezultāts ir negatīvs, bet nodod nākamajā dienā un atbilde ir pozitīva. Tas ir
pilnīgi loģiski, jo vīruss vēl nav paspējis savairoties. Vīrusa inkubācijas periods ir individuāls un
atkarīgs no daudziem faktoriem, arī vīrusa devas un cilvēka imunitātes, taču
vairumā gadījumu tas ilgst 4-6 dienas kopš inficēšanās brīža. Vīruss ir ļoti dinamisks. Tā nav diagnostikas kļūda,
tā vienkārši ir. Tāpēc, ja cilvēks tikko ir saslimis, viņam ir simptomi,
aizdomas, ka viņš varētu būt inficējies, vajag testu nodot uzreiz un, ja tas ir
negatīvs, nodot atkārtoti. Vīrusi koncentrējas dziļi deguna ejās, tuvāk rīkles aizmugurējai sienai
un pie mandelēm. Tāpēc pat tad, ja ir Covid-19 klātbūtne, bet uztriepe ir nepareizi
paņemta, tests būs neprecīzs – viltus negatīvs.
Vēl jāņem
vērā – ja cilvēks slimo jau vairākas dienas, aiziet nodot testu un saņem
negatīvu atbildi, tas nenozīmē, ka viņš nav inficējies. Šajā gadījumā var būt
tā, ka vīruss ir aizgājis jau dziļāk no augšējiem uz apakšējiem elpceļiem.
Vīruss nav noķerts pirmajā posmā.
Vēl
svarīgi atcerēties: ja cilvēkam ir bijis kontakts ar inficētu personu, tad
labāk analīzes nodot laika posmā no otrās līdz sestajai dienai, jo šis ir
inkubācijas laiks, un, ja cilvēks būs inficējies, tad viņam šajā laikā jau būs
parādījušies simptomi.
Taču,
ja pēkšņi parādās simptomi, bet cilvēks nezina, vai bija kontakts ar inficētu
personu, tad testu labāk nodot pēc iespējas ātrāk. Šajā gadījumā testam jābūt
pozitīvam.
– Kas ir antivielu tests?
–
Šobrīd ir pieejami vairāki antivielu testi, kas nosaka, vai cilvēks ir
izslimojis, vai ir izslimojis asimptomātiski, un ir testi, kas parāda
antivielas pēc vakcinācijas. Kad pacients pārbaudās un viņam antivielas
konstatē, ir skaidrs, ka tās viņam ir, bet pateikt, ka, piemēram, 20 vai 40 ir
daudz vai maz, ka tas ir labi vai slikti, nevar, jo šādu pētījumu nav.
Antivielas izveidojas 10-14 dienas pēc slimošanas. Tāpēc testu ieteicams nodot
tad, kad nav simptomu. Ja cilvēks jūtas slims un nodod testu, viņam antivielas
nebūs izstrādājušās, rezultāti var būt neprecīzi. Gadījumā, ja cilvēks ir
nodevis antivielu testu, bet rādītājs ir ļoti zems, ieteicams testu veikt
atkārtoti pēc kādām divām trim nedēļām, jo antivielas jānovēro dinamikā un tam
ir vajadzīgs laiks.
Teikt,
ka antivielas mūs pasargās no saslimšanas, nevar. Tas, ka antivielas saglabājas
vismaz sešus līdz deviņus mēnešus pēc pārslimošanas, gan ir skaidrs – to
apliecina analīzes. Kad pacients nāk uz laboratoriju, ir svarīgi zināt, vai viņš
grib noteikt antivielas pēc pārslimošanas vai imunizācijas, jo rezultāti
noteikti atšķirsies, savukārt laboratorijas ārsts var palīdzēt pacientam ar
konsultāciju.
– Ja antivielas ir pietiekamā daudzumā, varbūt var
iztikt bez vakcinēšanās?
–
Apgalvot, ka antivielas mūs pasargās, nevar, tāpēc atbildēšu: jāiet
vakcinēties! Viennozīmīgi! Arī pacientiem, kuriem ir antivielas.
– Vai pirms vakcīnas pret Covid-19 ir ieteicams veikt
antivielu testu?
–
Antivielas var nodot pirms imunizācijas un pēc, skatīties, kā tās pieaug.
– Vai ir taisnība: ja ģimenē vienam tests ir pozitīvs,
bet citam ģimenes loceklim ir saslimšanas simptomi, bet tests ir negatīvs,
tomēr tiek automātiski pielāgots, ka viņš arī ir inficēts?
– Ir
cilvēki, kuri, ilgstoši atrodoties kontaktā ar saslimušu personu, nesaslimst.
Tas atkarīgs no katra organisma individuāli – vienam lielāka imunitāte, otram –
mazāka. Ir cilvēki, kuri, dzīvojot vienā mājsaimniecībā, izslimo visi. Statusu,
vai visi skaitās slimi, piešķir Slimību profilakses un kontroles centrs,
epidemiologi. Laboratorija nodarbojas tikai ar diagnostiku.
– Kas jāievēro, dodoties uz Covid-19 testu?
–
Protams, ja cilvēks jūtas slims, tad labāk uzreiz iet uz analīzēm, bet, ja
cilvēks ir pierakstījies rindā, tad jāņem vērā, ka:
–
24 stundas pirms testa nedrīkst lietot alkoholu,
–
3 stundas pirms testa nedrīkst ēst un 1 stundu pirms testa nav ieteicams dzert,
pat ūdeni, jo būs mazāka vīrusa koncentrācija (vairāk attiecas uz siekalu
testu),
–
3-4 stundas pirms testa nedrīkst lietot deguna pilienus, mutes aerosolus,
sūkājamās tabletes kaklam un citas lietas, kas satur dezinficējošus līdzekļus (arī
mutes skalojamie līdzekļi satur dezinficējošas vielas),
–
ja procedūra ir no rīta, nav ieteicams tīrīt zobus,
–
nedrīkst smēķēt pirms procedūras,
–
nedrīkst košļāt košļājamo gumiju,
–
jāizšņauc deguns, lai atbrīvotos no liekā deguna sekrēta.
Jāatceras,
ka tests ir invazīvi medicīniska manipulācija, kurai jāgatavojas.
– Vieni, saka, ka procedūra ir ļoti
nepatīkama un pat sāpīga, citi – ka nav nekādu problēmu. No kā tas atkarīgs?
– Jā,
nav noslēpums, ka šī procedūra rada diskomfortu, bet sāpēm gan nevajadzētu
jābūt. Katram ir savs sāpju slieksnis. Ir cilvēki, kuriem ir trausli asins
kapilāri un iespējama īslaicīgā neliela deguna asiņošana. Pēc pieredzes,
piemēram, vīrieši mazāk jūt diskomfortu, jo to var izskaidrot ar anatomisku
deguna uzbūves atšķirību. Ja pacients procedūras laikā izjūt asas sāpes, tad
nekavējoties jāinformē medmāsa.
– Vai analīzes, kas tiek ņemtas no mutes
un deguna dobuma, ir precīzākas nekā siekalu tests?
–
Siekalu tests vairāk domāts kā skrīninga metode, tāpēc netiek tik plaši
izmantots, bet tas ir tikpat efektīvs. Siekalu tests ir, piemēram, bērniem.
Tiek izmantotas speciālas ierīces, kuras drīz varēs nopirkt aptiekā, lai vieglāk
varētu veikt šo testu.
– Jūsu ieteikums cilvēkiem, lai pasargātu sevi no
inficēšanās ar Covid-19!
–
Protams, ir jāievēro masku lietošana, distance… Mums ir daudz un dažādu veidu
pamatotu ierobežojumu, bet neviens nav aizliedzis pastaigāties. Ir iespēja
doties svaigā gaisā uz mežu vai parku, jo ir jābūt labai plaušu ventilācijai.
Jāveic plaušu ģimnastika. Ir jālieto D vitamīns, cinks, C vitamīns jo gadījumā,
ja cilvēks arī saslims, tad slimība varētu noritēt vieglāk. Taču vitamīni
jālieto regulāri, nepietiek, ja iedzer vienu reizi. Ir jāguļ vismaz 6-7
stundas.
Un
vēl svarīgs nosacījums ir veselīga ēšana, vairāk uzturā jālieto olbaltumvielas,
dārzeņi un minerālvielas. Šis noteikti nav laiks, kad vajadzētu ievērot
stingras diētas. Šis ir laiks, kad vajag vairāk tauku. Piemēram, vissīkākās plaušu komponentu daļiņas – alveolas,
kur arī notiek gāzu apmaiņa, no iekšpuses ir klātas ar speciālu vielu –
surfaktantu. Tas uztur alveolas pūslīšu veidā un neļauj tām saplakt izejot, kā
arī paātrina skābekļa nokļūšanu no alveolām asinīs. Surfaktanta sastāvā ir 90
procenti tauku un 10 procenti olbaltumvielu un ogļhidrātu. Ja uzturā ir maz
tauku, plaušās būs maz surfaktanta! Tad skābekļa nokļūšana asinīs notiks slikti
un pat pats svaigākais gaiss nepaglābs no hipoksijas.
Nav
ieteicams alkohols, jo tas samazina imunitāti un organisms vieglāk uztver
infekcijas.
Tātad – pastaigas, vitamīni, ēšana un miegs! Un, protams, jāizvairās no
stresa, jo tas vīrusam ļauj vieglāk iekļūt organismā.
