21. janvārī “Zoom”
platformā ar Smiltenes vidusskolas skolotājiem un darbiniekiem tikās Vidzemes
slimnīcas ārsts un skolas absolvents Dainis Vorps. Viņš informēja un atbildēja
uz jautājumiem par vakcīnām, ko vairākums mediķu uzskata par vienīgo veidu, kā
sevi pasargāt no saslimšanas ar “Covid 19” smagā formā.
“Esam viena no lielākajām iestādēm Smiltenes novadā. Kā
skolas direktore jūtos atbildīga gan par vairāk
nekā 1000 cilvēkiem, gan arī par
to, lai ikviens saņemtu objektīvu informāciju, nevis uzticētos dažādām viltus
ziņām,” atzīst Ilze Vergina. “Novadā bijām viena no pirmajām iestādēm, kas
saskārās ar šo vīrusu. Speciālisti atzina – izvairīties no daudz smagākām sekām
palīdzēja mūsu operatīvā rīcība.
Mēs visi esam ieinteresēti iespējami ātrāk ierobežot vīrusu,
lai skolēni var atgriezties skolā, bet viņu vecāki – savās darba vietās.
Attiecībā uz vakcināciju daudziem joprojām ir ne viens vien jautājums. Tāpēc
arī šī tikšanās ar ārstu un skolas absolventu Daini Vorpu.”
Visbīstamākā – vīrusa
neprognozējamā norises gaita
“Diemžēl vīruss joprojām strauji izplatās, tā norises gaita
ir neprognozējama,” informē dakteris Dainis Vorps. “Pacientiem, kuriem slimība
noritējusi ar smagā formā, nākas sadzīvot ar plaušu bronhektāzēm, fibrozi
(raksturīgākie simptomi – hronisks, pakāpeniski progresējošs elpas trūkums un
klepus). Tas nozīmē, ka viņiem plaušu speciālistu redzeslokā vajadzēs atrasties
visu turpmāko mūžu. Minētā slimība rada progresīvu plaušu funkcijas
pasliktināšanos un elpošanas mazspēju.
Pacienti ar smagu slimības gaitu un “Covid 19” izrasītu pneimoniju vairāk vai
mazāk smok, “ķer pēc elpas”, bez skābekļa maskas paliek zili un nespēj noturēt
asinīs tik svarīgo skābekli.
Diemžēl liela sabiedrības daļa joprojām tā pa īstam
neapzinās situācijas nopietnību, nevalkā sejas aizsargmaskas, neievēro 2 m
distanci, apmeklē vecvecākus un tiekas ar draugiem, ļaujot vīrusam izplatīties
aizvien plašāk.
Daudzi uzticas vizierim vai domā, ka pasargās sejas maska.
Pierādīts, ka, valkājot sejas masku, iespēja saslimt ir daudz mazāka, taču
zināms risks saglabājas tik un tā. Vizieris ir tikai kā papildu līdzeklis,
nevis vienīgais aizsargs.
Mediķiem šobrīd nav pamatojuma cerēt, ka situācija tuvākajā
laikā mainīsies. Tāpēc mans viedoklis
ir – visapkārt notiek karš, tikai ienaidnieks ir neredzams. Neatskan šāvieni un
nav arī šaušalīgā ložmetēju skaņa. Taču arī šajā frontē krīt cilvēki, daži nomirst,
dažiem ir sekas uz visu turpmāko mūžu. Barikāžu laikā sievietes atbalstīja
vīrus, kuri bija gatavi sisties līdz pēdējam. Tagad ir daudz vienkāršāk –
jādistancējas un viss būs labi. Taču cilvēki šobrīd nav vienoti, bet biežāk ir
haotiski, neklausās, ko saka profesionāļi, pirmajā vietā liekot savas vēlmes un
vajadzības. Ja tā turpināsies, karš būs ar lieliem zaudējumiem. Negribu nevienu
pierunāt vakcinēties, taču pašlaik izskatās, ka tas ir vienīgais veids atpakaļ
uz dzīvi, kāda tā bija līdz šim. Šaubu gadījumā vislabāk konsultēties ar savu ģimenes
ārstu. Īpaši svarīgi ar šo lēmumu nekavēties augsta riska pacientiem un
pacientu grupām.
Kamēr 70% sabiedrības nebūs vakcinēta, tikmēr nāksies
sadzīvot ar dažādiem ierobežojumiem.”
Modernās tehnoloģijas
paver iespēju rīkoties ātrāk
Parastos apstākļos vakcīnu izstrādātu ilgāk – līdz pat 10
gadiem. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju un zinātnes attīstību, kā arī
līdzšinējos pētījumus, vairs nav jāgaida tik ilgi, un man šķiet, diezin vai
mums ir 5-10 gadi, līdz varētu sākt izmantot jaunu vakcīnu.
Jā, vakcīna ir jauna,
taču iesaku nebaidīties no jaunā!
Latvijā plānoto vakcīnu izstrādē piedalījušies 30 līdz 40
tūkstoši cilvēku ASV un Eiropā. Galvenās blakusparādības – sāpes vakcīnas
injekcijas vietā, saaukstēšanās simptomi, nespēks, galvassāpes, paaugstināta
ķermeņa temperatūra. Minētās blakusparādības novērotas arī citām vakcīnām.
Biežāk blakus parādības ir pēc otrās vakcīnas saņemšanas. Būtiski atcerēties,
ka pirmā vakcīnas injekcija nepasargā no inficēšanās – risks saglabājas augsts!
Neviens cilvēks no vakcinācijas komplikācijām pasaulē nav miris!
Taču publiskajā telpā, īpaši sociālajos tīklos, diemžēl ir ļoti daudz dezinformācijas, kas nevis
atvieglo, bet apgrūtina ārstu jau tā smago cīņu ar bīstamo vīrusu. Šā gada
22.janvārī Vidzemes slimnīcā ārstējas 56 pacienti. 5 no viņiem – ar smagu
slimības norises gaitu. Ir pārplānotas nodaļas, kas izolētas tieši “Covid 19”
pacientiem, kā arī izveidotas divas reanimācijas nodaļas – viena “Covid 19”
pacientiem, otra – parastā.
Ikdienas darbs jau neapstājas, reanimācija nepieciešama arī
pacientiem pēc smagām traumām, smadzeņu insulta, infarkta, pēc smagām
operācijām. Bet mediķu ikdienas darbs ir pilnībā mainījies.
Ja cilvēkam nepieciešama hospitalizācija un ārstēšanās
slimnīcas apstākļos, viņš sākumā nonāk “tranzīta nodaļā”, kur tiek uzsākta
ārstēšana, līdz sagaidīta atbilde par “Covid – 19” testu. Ja tā ir negatīva,
pacienta turpmākā ārstēšana notiek attiecīgajai diagnozei atbilstošā nodaļā. Ja
tests ir pozitīvs, pacients nonāk “COVID-19” nodaļā un tiek ārstēts tur. Ja
pacientam nepieciešama akūta operācija, medicīnas personāls tiek saģērbts īpašā
aizsargapģērbā. Lai vieglāk saprastu ārstus – akūta operācija vidēji ilgst 1,5
stundas. Līdzīgi ir skriet pusmaratonu ar sejas aizsargmasku karstā vasaras
dienā bez jebkādas iespējas izstāties! Variet pamēģināt!”
Arī pats dakteris Dainis Vorps ir vakcinējies. Nekādu
nevēlamu blakusparādību nav bijis. Cilvēki, kas man ir svarīgi, noteikti saņems
vakcīnu. Negribu savu tuvinieku redzēt reanimācijas nodaļā – no turienes ir ļoti
liela iespēja neiznākt. “Mēs, taču, visi
vairāk par visu vēlamies iespējami ātrāk atgriezties ierastajā ikdienas
ritmā, iziet no mājām, nebaidoties saslimt, satikties ar saviem mīļajiem, iet
uz darbu, svinēt svētkus…”
“Katrā ziņā – jau tagad varu pateikt – tiklīdz būs pieejama
vakcīna, noteikti vakcinēšos,” atzīst arī skolas direktore Ilze Vergina.
“Vakcīnu ļoti gaida arī visa mana ģimene.”
