Aizvadītajā piektdienā vairāki valcēnieši, kuri devās pastaigā uz brīvdabas estrādi, Pedeles upē netālu no tilta bija ieraudzījuši gulbi. Cilvēki, domājot, ka lielais sals putnam nodarījis kaitējumu, zvanīja ugunsdzēsējiem glābējiem, lai tie steidz glābt pārsalušo gulbi.
Aizvadītās piektdienas pēcpusdienā “Ziemeļlatvijas” redakcija saņēma kādas satrauktas sievietes telefona zvanu. Viņa dusmojās, ka izsauktie glābēji nav palīdzējuši gulbim.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atzīst, ka pēdējo auksto dienu laikā saņemti vairāki satrauktu iedzīvotāju zvani par it kā ledū iesalušiem gulbjiem. Arī aizvadītajā piektdienā VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas ugunsdzēsēji glābēji saņēma divus izsaukumus uz ūdenstilpi Valkā, kur ledū it kā bijis iesprūdis gulbis un cilvēki gatavojas doties uz ledus putnam palīgā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka gulbis peld pa neaizsalušo Pedeles upes daļu. Izmantojot glābšanas dēli un tuvojoties putnam, tas peldēja prom no glābējiem.
VUGD aicina iedzīvotājus neuztraukties, redzot uz ledus gulbi. Tas nenozīmē, ka putns ir iesalis ledū. Pavērojot putnu ilgāku laiku, iespējams pārliecināties, ka gulbis saviem spēkiem ir spējīgs kustēties un aizlidot projām. Ornitologi skaidro, ka gulbji un citi ūdensputni ziemā samērā bieži atpūšas uz ledus. Turklāt šajā laikā cilvēkiem pašiem ir jābūt apdomīgiem un nekāpt uz neaizsalušas upes. Tas var beigties bēdīgi.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā pieejama informācija, kura vēsta, ka paugurknābja gulbji regulāri lielā skaitā ziemu pavada Latvijā. Ņemot vērā to, ka gulbji ir lieli putni un bieži uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, ir gadījumi, kad iedzīvotāji ir satraukti par gulbjiem, kas izskatās vai uzvedas netipiski. Tomēr gandrīz nevienā no šiem gadījumiem putniem nav nepieciešama cilvēku palīdzība.
Nereti cilvēki uztraucas, ka ziemā gulbis nelido. Paugurknābja gulbis ir smagākais no Eiropas putniem, un pacelšanās un nolaišanās tam sagādā zināmas grūtības. Tāpēc bez īpašas vajadzības tas nelidos, turklāt putns nav īpaši tramīgs no cilvēkiem. Tas, ka cilvēki gulbjus bieži baro, ir tos pieradinājis, ka no cilvēka var dabūt barību, taču tā nav izšķiroša gulbja izdzīvošanai. Labāk būtu izvairīties no gulbju barošanas, veicinot to ātrāku pārcelšanos uz vietu, kur tie var sameklēt sev dabisko barību.
