80,2 procenti Latvijas sieviešu katru mēnesi, tuvojoties mēnešreizēm, kļūst kašķīgas, ātri aizkaitināmas un pārlieku izsalkušas; parādās galvas un muguras sāpes, liecina “Nycomed” pētījums.
80,2 procenti Latvijas sieviešu katru mēnesi, tuvojoties mēnešreizēm, kļūst kašķīgas, ātri aizkaitināmas un pārlieku izsalkušas; parādās galvas un muguras sāpes, liecina “Nycomed” pētījums. Šos simptomus dēvē par PMS jeb premenstruālo sindromu.
Farmācijas kompānijas “Nycomed” eksperti uzsver, ka informācijas trūkuma dēļ joprojām pastāv maldīgi priekšstati par PMS, līdz ar to sievietes nereti pieņem kļūdainus lēmumus savas pašsajūtas uzlabošanai. Izmaiņas fiziskajā un emocionālajā pašsajūtā pirms mēnešreizēm ir dabiskas, jo tās nosaka hormoni. Taču tās sāk mazināt dzīves kvalitāti, ja ir izteiktas.
PMS simptomi pirmo reizi tika aprakstīti jau antīkajā Grieķijā, mūsdienās mediķi šim stāvoklim pievērsās pērnā gadsimta 30. gados, bet par PMS to nosauca 1953. gadā.
PMS nav tikai menopauzes vecuma sieviešu “privilēģija” – līdz 75 procentiem sieviešu no 15 līdz 55 gadiem novēro izmaiņas nedēļā pirms menstruācijām, ko nosaka hormonālas izmaiņas. Parasti tās izpaužas kā aizkaitināmība, nogurums, nomāktība. Pretsāpju medikamenti nomāc sāpes, bet neietekmē pārējos PMS simptomus. Visbiežāk izteiktām galvas vai vēdera sāpēm ir citi cēloņi.
Par stereotipiem liecina ieteikumi mazāk sportot un daudz gulēt, samierināties, ka nedēļu esi “ne savā ādā”. Patiesībā fiziskas aktivitātes ir pat ieteicamas, bet ar ginekologu nepieciešams konsultēties, kā var mazināt PMS simptomus. Miega trūkums situāciju var saasināt, bet gulēšana vien problēmas neatrisinās. Veiksmīgi ārstējot PMS, miegainība un noguruma sajūta mazināsies.