Ceturtdienas pēcpusdienā jauniete ikvienam ļāva lidot līdzi viņas domām, kas atmiņās veda caur bērnības takām, mātes un tēva mīlestību.
Ceturtdienas pēcpusdienā jauniete ikvienam ļāva lidot līdzi viņas domām, kas atmiņās veda caur bērnības takām, mātes un tēva mīlestību.
Smiltenes tehnikuma audzēkne Jolanda Tomuļeca jau daudzus gadus raksta dzejoļus par to, ko jūt, mīl un sapņo. Ne visi no tiem ir domāti plašākai publikai, tomēr Jolanda uzdrīkstējās un daļu no savām domām un dzīves atklāja arī pārējiem.
Emociju piesātinātajā pēcpusdienā klausīties Jolandas dzeju bija ieradušies daudzi tehnikuma audzēkņi un pedagogi, kuri apbrīno jaunietes drosmi un talantu.
“Taisnība ir direktora teiktajam, ka ikdienas steigā ne vienmēr novērtējam talantus. Pasākumu organizatoriskā puse bija izcila, un Jolandas dzeja – emocionāli aizkustinoša,” uzskata Smiltenes tehnikuma struktūrvienības vadītāja Ingrīda Paegle.
Pasākums aizkustināja daudzus no zālē sēdošajiem, ko apliecināja ovācijas. Jaunā dzejniece bija patīkami pārsteigta, ka viņas pasākumu apmeklēja tik daudz interesentu. Jāpiebilst, ka Jolandas dzeju lielākoties lasīja viņas kolēģi no “Drāmja” teātra pulciņa. “Kad sākām mēģināt, izdzirdot citus skaitām manus dzejoļus, raudāju. Radās sajūta, ka man tiek atņemts kaut kas personisks, bet vēlāk jau pie tā pieradu,” atceras jauniete.
Viņa piebilst, ka bez ārpusklases darba organizatores Anitas Bērziņas atbalsta un rūpēm nekas nebūtu izdevies.
