Tumšs, pelēks un auksts… Tāds šķiet laiks pirms gaismas. Pirms tās, kas tūlīt, tūlīt nāks.
Lai būtu vieglāk to sagaidīt, vietējie rakstošie cilvēki atver savas sirdis, atver savas domas un nāk pie jums, mīļie lasītāji, lai dāsni dalītos ar to, kas viņiem ir, – ar labu vārdu, siltu domu pieskārienu, ar gaismu dvēselē.
Rakstītajās dzejas rindās katrs atradīs kaut ko savu, tikai sev vien saprotamu, bet varbūt to, ko neizdevās ieraudzīt līdz šim, bet… te nu tas ir!
Lasiet, baudiet, sajūtiet, lai laiks pirms gaismas jūsu mājās ir sirsnības, siltuma un dāsnuma pilns. Priecīgus Ziemassvētkus!
Iveta Reinsone
* * *
Tālumā dīvaina gaisma…
Vai tikai maldugunis plandās
Sniegā baltajā…
Vai eņģeļa siltajās pēdās
Laimes māte klusiņām staigā
Sniegā baltajā…
Nakts tumsa gaismas pielijusi,
Dvēsele skaidra sevi izlējusi
Sniegā baltajā…
Mīloša cilvēka sirds kvēlo,
Degošas cilvēka plaukstas zīmē
Sniegā baltajā…
Ceļu Ziemsvētkiem gaismojot,
Savu siltumu atdodot,
Savu sirdsgaismu dāvājot.
Diāna Prikule
* * *
Baltais eņģelis kluss
Nes maigas apjausmas vēsti –
Pestītājs drīz jo drīz tepat pie sirdsdurvīm
klauvē.
Kuri sirdis atver
Un kuri kavējas atvērt.
Viņš nes ko vairāk
Par spožām mantām un greznām rotām.
Kā tādu gaišu sveces liesmiņu
Savu mīlestību mūsos dedz,
Kaut arī mūsu vājumu redz.
Viņš kā baltu labo domu segu pāri sedz,
Lai nenosalst arī dvēsele.
Klusums var runāt vairāk par vārdiem.
Tajā var skanēt Dieva mīlestības vēsts,
Klusi jo klusi sirds balsī sadzirdama:
Es nāku pie Tevis!
Bet kas kavē atvērt šīs vieglās
Vai smagās sirds durvis?
Pārdomu kupenās brienu,
Bet Dievs neatstāj Tevi vienu.
Kā logos tumšos ziemas vakaros
deg gaismiņas,
Tā sirdīs,
Kuras runā mīlestības valodā.
Tādā, kuru Dievs mums devis.
Tajā var apjaust,
Dievs ir tuvu.
Šo patiesību jātur sevī svētu.
Tas ļauj raudzīties visapkārt brīnumā
Un pāri plūst pateicībā par visu,
Ko Dievs dāvā.
Te ielido doma viena,
Te otra,
Bet atsitas pret labās gribas sienu.
Tas nes uzvaru.
Uzvaru pār tumsu.
To lauž Dieva gaismas stari
Un vārdi,
Kas tikko saklausāmi jau atkal skan –
Es nāku pie Tevis!
Marika Svīķe
* * *
Gaisma – tas ir, kad nesāp.
Kad nesāp, – tas ir skaisti.
Kad saules apaļais ielāps
Mostas uz pleca laiski,
Un tu priecājies tā kā agrāk.
Lai gan zini, ka tumsa nāks
Un sev vien zināmo plāksteri
Silta ielāpa vietā uzklās.
Starp tumsu un gaismu ir laiks,
Kad ausma vēl guļ, nekūp skursteņi;
Tāds brīdis – vismaigākais,
Kad pamostas sniega pulksteņi.
Gaisma – tas ir, kad nesāp.
Un tas ir tik skaisti…
Mārīte Pommere
* * *
Visas pasaules gaišums
un miers
Klusajā Ziemsvētku laikā,
Laimes asara norit pār vaigu
Brīnumu gaidot.
Brīdi piestāsim klusu,
Lai visumu sadzirdēt var,
Lūgsim Cerību,Ticību,
Svētību atpakaļ.
* * *
Rīts. Sniegs.
Uz galda zila šalle,
Un rūtīs pelēks atspīdums.
Aiz loga balta maskuballe,
Salts sniegkupenu putkrējums.
Logs. Ceļš.
Guļ zarā lapa viena,
Vēl nepamodies aiziet rīts.
Vien balta sniegputeņa diena
Kā mūžība uz zemi krīt.
Gunta Lukstraupe
ATKAL ZIEMASSVĒTKI
Es nāku no pasakas savas,
Kur apkārt kā brīnums viss šķiet,
Kur, Ziemsvētku zvaniņiem skanot,
Pār pakalniem Svētvakars iet.
Krīt pārslas tik klusi, un vēlamies tā,
Lai sveicienus aiznes tur tālumā
Tiem daudziem, kas svešumā svētkus svin,
Lai domas tiem tomēr gaišākas ir.
Lai sapnis tos paņem uz spārniem
Un cauri sniegotiem debesu vāliem
Tos aiznes uz vietu, kur dvēselei šķiet,–
Nav mīļākas vietas uz pasaules.
Lai domās mēs vienoti esam ar tiem,
Kam Svētvakars nedaudz skumīgs šķiet,
Jo Dieva gaismu sev sirdī nesam,
Un noteikti zinām – noticēt vajaga
brīnumiem.
Mārīte
SVĒTKU GAIŠAIS PRIEKS
Ar katru sniega pārslu
svētku gaišums pie mums nāk
un tumšo, drūmo zemi,
kokus sudrabā tērpj.
Kāds varbūt drūmu dvēseli slēpj,
bet citā staro prieks,
jo uzsnidzis Ziemassvētku sniegs,
lai tas baltas pēdas dvēselē nes
un sirds mīlestībai durvis ver,
katrs labo un slikto sver!
* * *
Kaut kas virmo.
Kaut kas ir mainījies.
Tagad balti sniegi snieg
un gaišu pasauli tu redzi.
Pār baltu slieksni kāp
un priecīgas domas prātā nāk,
jo Ziemassvētku prieks sirdī līst
un ticība, ka mīlestības eņģelis
ar baltu spārnu skāris.
Un kā dāvanu tur gaišu
mīlestības staru atstājis ir.
Everita Pukinska-Maļceva
SVĒTRĪTS
Ņem mani aiz rokas un ieved brīnumā,
Tur eņģeļi dejo kā skaistā pasakā,
Tur pīrāgi smaržo,
Tur patiesi smiekli,
Tur tētis un mamma,
Tur viegli… tik viegli…
Tur silti un mīļi,
Tur patiesi, brīvi…
Ņem mani aiz rokas un ieved pasakā,
Kur viss ir tā, kā toreiz bērnībā.
Maigs eņģeļa glāsts un klusie čuksti
Šai Svētajā rītā tik liegi un klusi teic:
“Dusi, bērns, dusi…”
Baiba Jaunzema
ZIEMA
Istabas stūrī zirneklis savu tīklu auž.
Šūpulī aizmidzis bērniņš dus.
Uz mūrīša kamoliņā sarāvies kaķēns snauž.
Visapkārt viss ir tik mierīgs un kluss.
Aiz loga smalks sniedziņš snieg.
Visapkārt tāds visaptverošs miers,
Kas, liekas, nekad pa īstam nepāriet,
Bet pietiek jau ar mazumiņu vien.
ZIEMASSVĒTKOS
Tajā dāvanā, kuru tiki atsūtījis
Tu man, bija atrodams itin viss:
Es redzēju pat zilas debesis,
Bet tajā nebija visdārgākā – TEVIS!
Varbūt tieši šobrīd
Kāds cits viens otram
Sevi kā dāvanu liedz,
kaut tikai aiz spīts,
Bet kur gan citur mīt
Ziemassvētku piedošana un miers,
kad redzi – tuvākā acīs mirdz prieks
Un sirdī mīlestība mīt?!
Maruta Baumane-Sulaine
* * *
Aizslīd mākoņi debesīs,
Dienas zūd tik ātri.
Kur steigties? Apstājies!
Vēl tikai vakar,
Vai varbūt aizvakar,
Vējš smejoties manā sejā pieneņpūkas meta.
Vieglas un maigas tās lidoja.
Tava seja, tavs smaids,
Tavs tuvums un vēl mazliet.
Krīt aukstums kailajos zaros.
Un atkal tas laiks,
Kad dvēsele klusē.
* * *
Dadzis zied.
Liels krāšņums.
Vien traucē putekļi.
Sniegs.
Priedei auksti.
Puķi apņem mīļums.
Raudošs bērzs.
Nolaižas eņģelis.
Debesīs paliek tukšums.
Vārds.
Izrauta sirds.
Istabā vējš raud.
Ieklausies!
Koks stāv.
Es esmu sakne.
Regīna Melzoba
PRETIM GAISMAI
Kad rudens vēji
Stājuši skriet un
Dzestrais lietus vairs
Neslapina putniem
Spārnus,
Ir laiks raudzīties
Pāri laukiem, vai
Sniegputenis jau
Neveļ baltos
Sniega vālus?
Pa vienai vien,
Pa vienai vien
Mazas, baltas pārslas no
Debesīm dej.
Pa vienai vien,
Pa vienai vien
Tās sadodas rokās un
Pa gaisu skrej.
Tad, stājušas skriet,
Tās uz zemes gulst
Un apklāj to ar
Seģeni mīkstu.
Ir ziema klāt, un
Ziemsvētku zvanus
Dzird skanam.
Ir Ziemsvētki klāt.
Un sirds un domas
Pa baltu ceļu
Pretim gaismai
Grib iet.
RŪĶA SOĻI
Es dzirdēju Rūķa soļus,
Tādus vieglus,
Vingrus un ātrus,
Kad viņš pie durvīm
Manām pieklauvēja
Klusi, klusi…
Vai dāvanu, Rūķi, atnesi?
Vai varbūt kas cits
Tev ir somā?
Varbūt no Debesu
Mājokļiem nācis?
Vai biezajos mežos maldījies?
Tā Rūķi staigā no mājas
Uz māju ar dāvanu
Maisu uz pleciem.
Vieniem gardumu iedod,
Citiem maizīti pasniedz.
Bet vēl kādiem
Mīļu vārdu un sirsnīgu
Smaidu dāvā.
Elīna Kubuliņa-Vilne
ADVENTA LAIKS
Ar ziemīgu cieņu
Pārslas laižas
Pār mājām,
Pār dārziem,
Pār pasauli šo.
Gail oranža
Blāzma logā
Ikvienā
Kā dzintara
Krelles,
Kas iedvesmo.
Un istabas acis
Ir pievērstas
Galdam,
Kur atspulgi
Tiekas
Un dzirksteļo,
Kur vainagā
Sveču liesmiņas
Plīvo
Un klusākās
Lūgšanas
Atbrīvo.
NOTICĒT BRĪNUMAM
Ziemassvētku sajūtu
Uzbursim sev ik dienas,
Dāvāsim viens otram laiku,
Kurš mums tik ļoti dārgs,
Dāvāsim viens otram smaidu,
Kurš neko nemaksā,
Dāvāsim Mīlestību,
Sapratni, iejūtību,
Pastiepsim roku,
Atvērsim sirdi,
Satiksim tos,
Kas sen nesatikti,
Piedosim tiem,
Kam piedots nav vēl,
Apstāsimies, lai redzētu
Sniegpārslu deju uz plaukstas,
Lai redzētu uzplaukstam
Leduspuķes aukstas,
Noticēsim Brīnumam,
Tad ceļš būs vērts
Kam gaišākam,
Neatliksim neko uz “vēlāk”,
“Vēlāk” var arī nepienākt.
Ilma Jansone
ZAIGO SLIEDES MĒNESS GAISMĀ
Zaigo sliedes saullēktā.
Aicinot jaunai dienai,
No pieturas uz pieturu,
Tiecamies pretī savam ceļa mērķim.
Pretī draugam, ko mīli, tu dodies,
Pa trokšņainas pilsētas ceļiem,
Kas dienas troksnī dun,
Jo liels ir pilsētas dzīvošanas ritms.
Tramvaji cits gar citu trauc,
Iejūkot dūmu, trokšņu, putekļu mākoņos,
Raits un mudinošs ir pilsētas pulss,
Katrs skrien savās gaitās.
Un cik visā tajā daudz cerību,
Cik ilgošanās un jauku vārdu!
Īsts draugs nepazudīs nekādā jūklī,
To, kur ir tavs īstais, domu spēks atradīs.
Būs lemts satikties,
Tad tas arī notiksies,
Lai kāda pietura tā būtu,
Jo mīlestība – tas ir liels spēks.
Nāk vakars pār pilsētu,
Sāk pierimt tās trokšņainais skrējiens,
Saule sveicina,
Un atvadoties iezaigojas tramvaja sliedēs.
Meklē cilvēki mieru, mājup dodoties,
Gaida vārdus, jaukākos no tuvajiem.
Lai zaigo un laistās viss,
Kas skaists un mīlestībā tapis.
Mēs esam pilsētā,
Kuras ritma daļa paliekam,
Ar savām vēlmēm un ilgām
Mēs – cilvēki tik dažādie.
Nosēžas parkos domas,
Pieklust skaļos vārdos teiktais.
Lai kur ejam, lai kur skrienam,
Mēs satiekam to, kas ir lemts.
Noriet saule pamazām,
Sāk zvaigznes daiļot debesis,
Tajās sākas pasaka par Visumu,
Visuma melodija un tā gaismas deja.
Kādam tas ir laiks,
Kad labākie vārdi skan
No dvēselēm, kas mīl,
Atklāti un skaisti.
Zaigo sliedes mēness gaismā,
Aiziet tramvajs pa savu metāla stīgu,
Ceļu mājup meklējot,
Kur brīdi nosnausties.
Aiziet pēdējais tramvajs
Un iebrien depo klusumā
Apcerēt dienas gaitas,
Īsa brīža sapņu segā ietinas.
Tramvajs arī savu sapni satiks.
Savu zvaigzni skatīsies,
Bet sliedes mirdz,
Jaunu dienu gaidot.
Līga
PĒKŠŅAIS SNIEGS
Kur rodas sniegs?
Varbūt sniegs no cilvēku sirdīm
Pasprukušais prieks –
Tik īsti patiess
Un bezgala laimīgs.
Kā mīlestības naktīs
Izlēkušās zvaigznītes,
Lai sudraba pavedienos
Ceļu pie Dieva vītu.
Varbūt sniegs
No sāpīgām atmiņām
Kā zelta skaida,
Kas piedošanas saujā
Salabotos rakstos tālāk rit
Un no izkaisītām ilgām
Tālāk par acs horizontu
Jaunu dziesmu dziedāt
Un skaidru domu rast.
Vienalga no kurienes
Baltais brīnums pār zemi,
Ietinamies tajā, tinamies,
Pie vaiga liekam.
Nekūsti, neizkūsti,
Sniega mirkli!
* * *
Ak! Pasaulē cilvēkiem
Ja prieka būtu tik daudz
Kā balto sniega pārslu,
Tad mūsu acis
Vienmēr kā sudrabā mirdzētu
Un lūpas čukstētu
Tikai dziedinošus vārdus.
Rokas kā dūraiņi silti
Visus nosalušos sildītu,
Un dzīve kā baltā pilī
Mīlestības valšus grieztu.
Aija Ābena
AIZDOD
Aizdod, meitiņ, rītus gaišos,
Gaišiem rītiem gaismas daudz,
Te pie durvīm baltos sniegos
Ziemassvētku laime klaudz.
Aizdod, meitiņ, sveces gaismu,
To smaržu starp skujiņu rakstiem.
Lai gaist aukstums ar siltu liesmu
Un tumsa zūd aizsalušiem logiem.
Aizdod, meitiņ, debesu zvaigznes,
Lai katram savs zvaigznes stariņš,
Lai visi garā stipri uz šīs zemes,
Lai veiksmīgs ir nākošais gadiņš!
Anita Anitīna
* * *
Ar baltiem sapņiem piesnigusi nakts…
Un ceļi balti – nav nevienas pēdas,
Bet piedzims rīts, un dzīve modīsies,
Pa ceļiem staigās prieki, staigās bēdas…
Bet tas vēl būs – kad atvērs acis rīts
Un klusums saplīsīs pēc modinātājtakts.
To zinās tikai kāds vai it neviens,
Cik skaista bija sapņiem piesnigusi nakts.
* * *
Ieklausies, ieskaties
Apkārt un sevī!
Un ieraudzīsi, ka prieks
Mājo tepat,
Vien varbūt aiz kādas
Rūpes ir paslēpies.
Pastum to malā,
Ļauj priekam skanēt
Un sildīt, un gaismu nest!
Lai ne tikai Ziemsvētkos –
Katrā dienā
Prieks mājo uz pasaules.
Zane Brūvere-Kvēpa
* * *
Iededz logā svečturīti!
Ziemassvētki brauc.
Tiem, kas paies garām naktī
Siltāk paliks. Klau!
Iededz logā svečturīti!
Visi bērni sauc.
Ja kāds vientuļš paskatīsies,
Labāk paliks. Rau!
Iededz logā svečturīti!
Gads ir apkārt jau.
Aizmirsti par to, kas nebūs,
Ir vien tas, kā nav.
Smaida Maskina
NĀK JAUNAIS GADS
Tik kluss un balts, vieglām pārslām
zemi pārklājot,
Nāk Jaunais gads.
Sniegs smalkus, baltbaltus palagus
pār zemi auž
Un, saulei austot, mežā pazib zelta zibšņi,
Egļu kažokos vizošas zvaigznītes zīmējot.
Spējš vējš pārskrien baltiem sniega laukiem,
Mirklis,
Sidrabainās smilgās ielīst balts prieks!
Rīts piecēlies pirms saules,
Sarmots brīnums priežu zaros klājas.
Tur čiekurzvani klusi zvana
Un zvaigžņu gaisma projām slīd,
Balts miers un klusums padebešos līst.
Nāk Jaunais gads,
Mums katram ir jāapstājas un jāpadomā,
Vai visu esam veikuši šajā gadā…
Vai darbus esam tikai baltus darījuši
Un domas baltas pasaulē raidījuši,
Vai ar mīlestību sirdī pa dzīvi esam gājuši
Un vairāk smaidus otram dāvājuši,
Vai pa dzīvi ar baltu sirdī esam gājuši,
Lai Jauno gadu ar prieku sirdī sagaidītu?
Es novēlu visiem Jaunā gadā:
Sapņu zvaigznei pēdas dzīt,
Tikai labo pasaulē ieraudzīt,
Ar gaismu sirdī uz priekšu iet,
Lai sirdī mīlestības puķe zied,
Lai gaisma un prieks katrā mājā,
Lai pasaulē balts miers,
Cerību zvaigzne dzimst
Un svēts, sirdī balts atnāk Jaunais gads!
Sagatavoja Anita Anitīna
