Šonedēļ Ministru prezidents Ivars Godmanis nāca klajā ar paziņojumu, ka pusgada laikā valdība centīsies inflāciju samazināt līdz viencipara skaitlim.
Šonedēļ Ministru prezidents Ivars Godmanis nāca klajā ar paziņojumu, ka pusgada laikā valdība centīsies inflāciju samazināt līdz viencipara skaitlim. Tad jau laiks rādīs, vai šis solījums īstenosies, visticamāk, ka ne.
Šajā jautājumā esmu visīstākā pesimiste, jo, tāpat kā vairums cilvēku, ieejot veikalā, pie sevis nošausminos. Skaļi vairs pat nemēģinu protestēt, jo ģimenei piens un maize tā vai tā jāpērk regulāri. Pašlaik litrs piena pie mājas tuvākajā veikaliņā maksā 61 santīmu. Tikpat arī paciņa biezpiena. Šķiet, ka piena produktu cenas ceļas ne pa dienām, bet pa stundām. Tur laikam vainojams tas Vislatvijas ļaunums – inflācija. Stāsts nebūtu bijis tik bēdīgs, ja piena ražotājs par nodoto piena litru nesaņemtu tikai 25 santīmus. Kā strāvas triecienu pa galvu dabūjusi jutos tad, kad redzēju, par kādām naudiņām apģērbu var iegādāties atlaižu laikā Vācijā un cik liela naudas summa jātērē pie mums Latvijā.
Godavārds, kliegt gribas no apziņas, ka mūs cērp kā aitas. Lai Latvijā bērnam nopirktu pietiekami siltu un izskatīgu kombinezonu, jārēķinās ar 35 līdz 40 latiem. Savukārt lielo ziemas atlaižu laikā Vācijā tas maksā no septiņiem līdz deviņiem eiro. Līdzīgi ir arī ar citām precēm. Nav brīnums, ka uzņēmīgākie jau sen atklājuši, ka, iegādājoties lidmašīnas biļetes un vēl iepērkoties Vācijas veikalos, brauciens atmaksājas vairākkārtīgi. Neesmu nekāda dižā ekonomiste, bet kāpēc mūsu valstī neizskatīgs un bieži vien nekvalitatīvs apģērbs maksā astronomisku summu. Ne velti humāno preču veikali pievedumu dienās ir stāvgrūdām pilni ar pircējiem.
