Šogad pēc rudens
brīvdienām valstī mācības attālināti uzsāka 7. – 12.klašu skolēni, bet, ņemot
vērā epidemioloģisko situāciju Smiltenē, drīz arī Smiltenes vidusskolas 5., 6.
un 1. – 4.klašu skolēni mācīties sāka no mājām. Skolotāji pavasarī rūpīgi
izvērtēja attālināto izglītības procesu Smiltenes vidusskolā un mērķtiecīgi
gatavojās tam, ja šāda situācija atkārtotos rudenī. Kā veicies šajā laikā, kādi bijuši lielākie
ieguvumi, kādi izaicinājumi, kādas problēmas?
“Gan skolotāji, gan ģimenes rudenī bija vairāk gatavi
attālinātajam mācību procesam nekā pavasarī,” atzīst Smiltenes vidusskolas
direktores vietniece Dace Ciekure. “Skolai galvenā saziņas platforma ir e–klase, kur apmaināmies ar informāciju,
skolēni seko līdzi savam mācību progresam
un redzams skolēna attiecīgās nedēļas mācību plāns. Ir izveidota vienota
platforma, kurā mācību darba
organizēšanai tiek izmantota “Google
Classroom” ar iespējām vadīt tiešsaistes stundas un skolēni ērtā veidā var
saņemt un pildīt savus mācību uzdevumus. Esam arī abonējuši visas Latvijā
pieejamās digitālo materiālu krātuves, kuras skolotāji izmanto mācību procesā.
Lai apzinātu katra skolēna tehnoloģiskās iespējas, pirms
attālinātā mācību procesa veicām anketēšanu. Aptuveni 25% mājsaimniecību bija
nepietiekams interneta ātrums. Tur mēs kā skola neko nevaram mainīt. Ja
vecākajās klasēs tehnoloģisko problēmu bija mazāk, tad informācija par jaunāko
klašu skolēnu iespējām neiepriecināja. Taču visos gadījumos, kad vecāki lūdza
skolas palīdzību, savu iespēju robežās palīdzējām. Vairākiem skolēniem ir
izsniegti lietošanā datori, kā arī tīmekļa kameras. Protams, skolas resursi nav
bezgalīgi, bet joprojām, ja kādam nepieciešama palīdzība, lūdzam par to informēt
klases audzinātāju.”
Vienotajā platformā…
Vienotā platforma skolēniem pavērusi iespēju digitālajā vidē
vieglāk izpildīt, saglabāt un nosūtīt darbus, ātri un ērti paskatīties, kas
kurā mācību priekšmetā uzdots. Arī tad, ja kaut kas nav izpildīts laikā, uzdoto nav vairs ilgi jāmeklē. Minētā
platforma ir ļoti labvēlīga arī tad, ja skolēnam mājas datorā nav biroja
programmatūras, piemēram, “MS Word”.
Savukārt skolotāji “Google Classroom” visvairāk novērtē
iespēju vadīt tiešsaistes stundas, vērot, kā skolēni strādā, digitālajā vidē
izlabot un komentēt darbus, iekārtot mapes ar dažādiem mācību materiāliem, kā
arī – ātri noskaidrot, vai darbi nodoti laikā.
Tāpat attālinātais mācību process skolotājiem pavēris
iespēju dažādot izmantotos digitālos resursus. “Veidoju video stundas, ko
izvietoju blogā, visi tiešsaistes stundu un mācību materiāli ir atrodami katras
klases digitālajā krātuvē un izmantojami visa mācību gada garumā,” pieredzē
dalās latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Krūmiņa. “10. klases
skolēni literatūrā veidoto attālināto diskusiju ierakstīja dažādās audio un
video platformās. Ideja īstenojās labi, un radās pat doma par skolas podkāsta
veidošanu. Ar 7. klases skolēniem tiešsaistes stundās vienlaicīgi veicam
uzdevumus digitālā formātā. Gada noslēgumā plānots uzdevums ar “online”
krustvārdu mīklu, kuras vēlāk skolēni varēs iemācīties veidot paši. Tas ir gan
interesanti, gan izzinoši. “Google Classroom” darbojamies visi kopā. Piemēram,
9. klasē tika kopīgotas darba lapas, kur ierakstus vienlaicīgi veic visi klases
skolēni. Tas arī ir labs veids, kā mācīties attālināti, kā lasīt, vērtēt cita
izteikto viedokli un formulēt savu. Klātienes procesā šādu vienlaicīgi visiem
kopā veiktu uzdevumu nav iespējams paveikt īsā laikā, attālināti var darīt ātri
un vienkārši. 9. klases skolēni tiešsaistes stundās ir demonstrējuši arī paši
savas prezentācijas, kas apliecina aktīvu iesaistīšanos un līdzdalību.”
Ne visu attālināti
var apgūt tik kvalitatīvi kā klātienē…
“Apzinoties to, ka vienā brīdī atkal var nākties pāriet uz
attālinātajām mācībām, rudenī pievērsos grūtākiem tematiem, kurus tomēr vieglāk
un kvalitatīvāk apgūt klātienē,” stāsta skolotāja Iveta Krūmiņa.
“Attālināto mācību laikā vissarežģītāk īstenot laboratorijas
darbus,” atzīst fizikas un programmēšanas skolotājs Andrejs Miķis. “Paredzot,
ka var būt šāda situācija, šo to paveicām pirms ārkārtas situācijas, bet šobrīd
varu uzdot tikai ļoti vienkāršus darbus. Jā, ir interneta vietnes, kur šīs
lietas var darīt virtuāli, bet tas tik un tā nav tas pats, kas darboties
laboratorijā.
Daļai skolēnu ir grūtības ar programmēšanu. Skolā mums ir
laba materiālā bāze. Taču skolēniem, kuriem mājās dators jādala ar vairākiem
brāļiem un māsām vai nav skaidrības, kā konkrētos uzdevumus izpildīt, viegli
neiet.
Uzskatu, ka skolotājam šobrīd jāizdomā algoritms, kā
iespējami vienkāršākām metodēm sasniegt labāko rezultātu. Jo noguruši ir gan
skolēni, gan skolotāji. Šobrīd svarīgākais izpildīt pašu galveno. Cerībā, ka
pie laboratorijas darbiem varēsim ķerties pavasarī.”
Skolotājs Andrejs Miķis parasti svarīgāko, “Zoom”
konferencēs runāto, ieraksta. Ja kāds stundas laikā nav varējis pieslēgties,
viņam tiek nosūtīta saite, izmantojot failiem.lv.
“Attālinātajās mācībās esam apguvuši daudz jauna digitālajā
jomā, bet visu, ko darījām klasē, mājās, protams, nevaram izdarīt,” atzīst arī
sākumskolas skolotāja un 3.a klases audzinātāja Antra Alksne. “Varbūt vecāko
klašu skolēniem ir vieglāk, bet pirmajās klasītēs klātienes mācības ir ļoti
svarīgas.”
Skolā visiem vienāda
“starta pozīcija”
“Lielākais šķērslis, ko ietekmēt nav mūsu spēkos, –
strādājot un mācoties mājās, mēs neatrodamies vienādos apstākļos,” uzskata
skolotāja Iveta Krūmiņa. “Vienā ģimenē katram bērnam ir savs, kvalitatīvs
dators, labi strādā internets un nav jāmaksā par katru tajā pavadīto minūti.
Citā – uz vairākiem ģimenes locekļiem ir tikai viens dators, interneta
pieslēgums vājš vai arī prasa lielākas izmaksas. Ir arī skolēni, kas mācās,
izmantojot tikai telefonu. Tas nav vienkārši!
It kā jau visi joprojām darām vienu un to pašu darbu, bet… Skolā,
atrodoties vienā klasē, bijām vienādā situācijā. Šobrīd pieļauju, ka ir bērni,
kas kautrējas runāt par savām problēmām. Tiešsaistes stundās redzot, ka klase
nav pilnā sastāvā, man ir jādomā, kāpēc tas tā ir. Pēc tam cenšos ar katru
individuāli runāt, bet vai skolēni mums vienmēr visu izstāsta? Iespējams,
skolēnu mācīšanās kvalitāte cieš ne jau attālināto mācību, bet konkrēto
apstākļu dēļ.
Apzinos, ka šis laiks nav viegls nevienam. Tāpēc dodu
iespēju skolēniem sakrāt punktus vērtējumam dažādos veidos. Papildu punktus var
saņemt gan par aktīvu dalību tiešsaistes stundās, gan par dažādiem radošajiem
uzdevumiem.”
“Kompetenču izglītībā uz mērķi var vest dažādi ceļi,” kolēģi
papildina vēstures un filozofijas skolotāja,
5.d klases audzinātāja Jeļena Dombrovska, kura arī attālināto mācību
laikā izmanto dažādus digitālos resursus. “Skolēniem īpaši patīk video, dažādi “YouTube”
klipiņi.”
Gribas ieskatīties
acīs…
Katrs skolotājs pamazām atradis ērtāko veidu, kā mācīt savu
mācību priekšmetu. “Es strādāju, izmantojot “moodle” serveri,” pieredzē dalās
Andrejs Miķis. “Klasēm, kurām pie manis ir divas stundas pēc kārtas, pirmajā
stundā runājamies tiešsaistē, otrajā uzdodu kādu darbiņu. Redzu, kā viņi
strādā, tāpat kā to, ja kāds divu minūšu laikā ieraksta, visticamāk, no
klasesbiedra norakstītu rezultātu…
Pamazām izdevies sakrāt daudz dažādu uzdevumu. Ja kādam
skolēnam neveicas, dodu viņam iespēju mēģināt, kamēr sanāk.”
“Pats svarīgākais, lai skolēni ir godīgi un uzdoto pilda
paši,” domā arī skolotāja Jeļena Dombrovska.
Daudzi skolotāji atzīst, ka viņiem tiešsaistes stundās
vislielāko prieku sagādā skolēni, kuri ieslēdz kameru un līdz ar to vairs nav
sajūtas, ka jāuzrunā tumšs laukums datora ekrānā. “Ja kādam negribas, lai visi
redz fonu, kas viņam aizmugurē, tad to ar dažādiem efektiem var paslēpt,”
iesaka skolotāja Jeļena Dombrovska.
Vairākums skolēnu sarunās ar skolotājiem atzinuši, ka vēlas,
lai iespējami ātrāk atsāktos klātienes mācības. “Daudzi saka, ka viņus
nogurdina garās stundas pie datora,”
stāsta skolotāja Iveta Krūmiņa. “Taču ir arī skolēni, kuriem mājās ir
vieglāk koncentrēties mācībām, jo neviens netraucē.”
“Daži bērni, kuri klasē vienmēr klusēja un neko nepaspēja
izdarīt laikā, tiešsaistes stundās kļuvuši ļoti aktīvi, uzdod jautājumus, visus
darbus nodod laikā. Tā ka šīs lietas jāskatās ļoti individuāli,” uzskata angļu
valodas skolotāja un 6.a klases audzinātāja Sanita Cīrule.
Par kavējumiem un
dienas režīmu
Skolotāji novērojuši – attālināto mācību laikā grūtāk klājas
skolēniem, kuriem pietrūkst patstāvības un vajadzīgs kāds, kas ik pa brīdim
“pabaksta”. Visbiežāk dažādas ķibeles
sākas tad, ja nepaveiktie darbi sakrājušies vairākos mācību priekšmetos.
Skolēniem, kuri visu regulāri izpilda laikā, parasti grūtību nav. Tāpat arī
reti problēmas rodas tiem, kuri kārtīgi strādāja klātienes stundās.
“Jaunāko klašu
skolēniem vislielākais izaicinājums ir ievērot dienas režīmu,” atzīst skolotāja
Sanita Cīrule. “Tiem, kuri strādā no rīta un pa dienu, skolotājs var
paskaidrot. Tad, ja mājas darbi tiek pildīti pa nakti, pietrūkst atgriezeniskās
saites. Bērns, kurš nav izgulējies, stundās nespēj koncentrēties. Un tad seko
klasiskās frāzes: “Es neko nesaprotu! Pārāk daudz jāmācās!” Neizpildītie darbi
ir kā sniega bumba, kas veļas aizvien lielāka un lielāka, līdz vienā brīdī
bērnu patiešām var pārņemt izmisums, un viņš vairs nesaprot, ko “ķert un
grābt”.”
“Nesen man viens astotās klases jauneklis lepni paziņoja, ka
gulēt aizgājis četros no rīta,” stāsta skolotāja Jeļena Dombrovska. “Jautājumā
par dienas režīmu ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts un nostāja.”
“Nepareiza laika plānošana skolēniem nereti sagādā raizes
arī vecākajās klasēs,” atzīst skolotāja Iveta Krūmiņa. Lai palīdzētu skolēniem
izvairīties no situācijas, kad visi darbi tiek atstāti uz pēdējo brīdi, stingri
noteikti to nodošanas termiņi.
Rūpējoties par veselību, ļoti svarīga ir arī atpūta un
fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.
“Tā kā šogad esam iesaistījušies projektā “Sporto visa
klase”, tad bērni vairāk laika velta pastaigām mežā, mums bija sniega dienas,
kurās visus aicinājām celt sniegavīrus un pēc tam atsūtīt fotogrāfijas,” stāsta
sākumskolas skolotāja un 2.a klases audzinātāja Sintija Grišjāne. “Lai bērniem
nevajadzētu tik daudz laika pavadīt pie datora, mājturības stundās viņus
dažreiz rosinu palīdzēt vecākiem mājas darbos.”
“Lai nebūtu tā, ka bērni tikai pārsvarā “dzīvojas” pa
dažādām ierīcēm, visiem dots uzdevums – katru dienu 15–30 minūtes lasīt,”
pieredzē dalās skolotāja Antra Alksne. “Šogad trešo klašu skolēniem
diagnosticējošajā darbā būs jāstāsta par savu mīļāko grāmatu. Tāpat viņiem
jātrenējas arī ātri uztvert saturu un par izlasīto pastāstīt.”
“Daži skolēni atzīst, ka ir grūtāk, kopš vienu dienu jānāk
uz skolu, otrā – jāmācās mājās,” stāsta skolotāja Sintija Grišjāne. “Esot
mājās, griboties ilgāk pagulēt, pēc tam vakarā nenākot miegs, bet otrā rītā
grūti piecelties.”
Tie skolēni, kuri attiecīgajā dienā mācās attālināti,
stundām pieslēdzas “Zoom” vidē. Tāpat skolotāja strādā arī tad, ja kāds bērns
ir slims, bet jūtas pietiekami labi, lai mācītos.
Skolotājus visvairāk uztrauc tie skolēni, kuri vispār nav
sasniedzami. Taču arī šis jautājums tiek risināts ar audzinātāja, skolas
atbalsta personāla un pašvaldības sociālā dienesta palīdzību.
Galvenais – neklusēt!
“Mēs, pieaugušie, bieži vien pieņemam, ka bērni ir lieli
meistari digitālajā vidē, bet ir situācijas, kurās viņiem pietrūkst drosmes vai
mērķtiecības,” novērojusi skolotāja Jeļena Dombrovska. “Šādos brīžos
svarīgākais – nerāt, bet iedrošināt, motivēt un palīdzēt. Daudziem esmu
palūgusi aizkavēties pēc tiešsaistes stundām ilgāk, lai pamācītu, kā strādāt “Google
Classroom”.”
Vairāki skolotāji novērojuši, ka diezgan daudziem bērniem,
īpaši sākumskolā un pamatskolā, ir grūtības palūgt kādam palīdzību.
“Ja bērns negrib uzreiz rakstīt skolotājam, viņš var palūgt
padomu arī klasesbiedram, brālim, māsai, mammai vai tētim. Bet viņam ir
jāiemācās to darīt,” uzskata skolotāja Sanita Cīrule.
“Ir bērni, kuri tā uzrakstījuši: “Mammai pirmdienās,
trešdienās un piektdienās jāmācās, tad pie datora netieku.” Es to respektēju,
un mēs kopā atrodam citu risinājumu. Bet, ja skolotājs nesaņem darbu vienā,
otrā, trešajā dienā… Un tas, no kura to vajadzētu saņemt, klusē… Es nevaru
zināt – problēma ir slimībā, slinkumā vai vēl kur citur.
Protams, ja skolēnam salūzis dators, viņš sacerējumu
telefonā uzrakstīt nevar. Bet tad par to noteikti savlaicīgi jāinformē
skolotājs, kurš licis darbus nodot noteiktā formātā.”
Arī skolotājs Andrejs Miķis saka: “Ja skolēns uzraksta, ka
darbu nav izpildījis laikā, jo mājās pazudis internets, tad viņš to var nodot
vēlāk.”
“Ja kādam bērnam vecāki nāk mājās tikai pēc pieciem un viņam
ir vajadzīga viņu palīdzība, tad, protams, pieņemu darbu arī vēlāk. Esam tikai
otrā klasīte,” pieredzē dalās skolotāja Sintija Grišjāne.
Viegli nav, bet
gandarījums par darbu nemainās
“Šobrīd regulāri sekoju līdzi visam pasaulē notiekošajam,
aktuālajām diskusijām. Arī tam, kā jautājumi saistībā ar izglītību tiek
risināti mūsu valstī. Šis ir laiks, kad lēmumi jāpieņem, piemērojoties
apstākļiem, kas palielina ikdienas spriedzi. Sarežģīti ir arī skolotājam,”
atzīst skolotāja Iveta Krūmiņa.
“Ja vēlas strādāt kvalitatīvi, tad skolotājam attālinātajām
mācībām ir jādomā gan citādi darba uzdevumi, gan jāmaina prezentāciju
materiāli. Nevar izmantot visu to pašu, ko klātienes mācībās. Katra mācību
stunda nozīmē nopietnu gatavošanos, lai tā būtu vērtīga un izzinoša. Taču,
redzot, ka skolēni mācību stundā aktīvi iesaistās, gandarījums ir tāds pats kā
klātienes stundās.
Šogad svētkus svinēsim tikai kopā ar saviem vistuvākajiem
cilvēkiem. Aicinu visus novērtēt to labo, kas viņiem ir, un arī atvēlēt laiku
atklātai sarunai ar sevi, pajautājot sev – kāda ir mana vieta sabiedrībā,
attiecībās ar līdzcilvēkiem, ko es spēju dot citiem? Šis ir īstais laiks mazliet mainīt akcentus
un ieraudzīt pasauli plašāk, nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kļūt
iejūtīgākiem. To arī mums kopā novēlu!”
“Lielākais ieguvums no attālinātajām mācībām ir tas, ka
bērni kļuvuši patstāvīgāki, zinošāki digitālajā jomā un viņiem vairs nav
nepieciešams tik liels vecāku atbalsts kā pavasarī,” saka skolotāja Sintija
Grišjāne. “Man kā skolotājai lielākais izaicinājums ir lielajā aizņemtībā kaut
nedaudz atrast laiku arī atpūtai. Spēka avotiņi? – Bērns un suns, ar kuriem
izejot ārā pastaigāties, vismaz mazliet atpūšos. Vēl labprāt paklausos mūziku.”
“Šobrīd galvenais – visiem saglabāt mieru, sirsnību,
optimismu un cerību, ka pēc Jaunā gada kļūs labāk,” uzskata skolotāja Sanita
Cīrule.
“Skolēniem Adventa laikā novēlu apzinīgi paveikt visus savus
darbiņus, lai iepriecinātu sevi, ģimeni un pirmo semestri pabeigtu ar
gandarījuma sajūtu. Saviem kolēģiem – skolotājiem – iesaku uztvert visu ar
mieru un pārlieku nemocīt sevi tad, ja kaut kas nenotiek tā, kā iecerēts. Ja
bērniem kaut kas nesanāk, skolotāji parasti ļoti pārdzīvo un vaino sevi.
Manuprāt, galvenais – skolēniem iedot labāko, ko spējam, bet tajā pašā laikā
pieņemot arī to, ka bērni šobrīd nav mums blakus un līdz ar to ne vienmēr var
paveikt visu to pašu, ko klātienes mācībās,” uzskata skolotāja Jeļena
Dombrovska. Brīvajā laikā viņai spēku
dod pastaigas ar suni pa mežu. “Tā kā pie datora esmu spiesta pavadīt ļoti
daudzas stundas, tad piespiežu sevi vingrot. Lai viss izdotos, šobrīd ir jābūt
gataviem mainīt arī savus ieradumus.”
Skolotāja Antra Alksne pēc garas darba dienas paskatās labu
filmu, palasa grāmatu. “Īpaši daudz brīva laika neatliek, bet vienalga kādu
brītiņu sev cenšos atrast.” Kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem skolotāja
vēl: “Lai svētku laikā visiem sirdī
ienāk miers! Šis paies un gan viss atkal būs labi!”
“Šajā laikā, kad
vairāk redzam tumšās debesis, ikvienam novēlu atrast kādu gaismiņu – sniegā vai
iededzot svecīti. Lai šī gaisma ienāk arī sirdī un domās,” vēl skolotājs
Andrejs Miķis. “Mums, skolotājiem, kļūst omulīgāk jau no tā vien, ja redzam
skolēnus smaidām, dzirdam kādu viņu jociņu vai labu vārdu…”
