Eiropas Atkritumu samazināšanas nedēļas ietvaros no 26. līdz 28. novembrim Rīgā un Pierīgā vides aktīvists, kustības “Trashmob” dibinātājs Tālis Banga veica atkritumu vākšanas maratonu, tostarp dabā savākto atkritumu auditu. Aizstājot teju 100 cilvēku talku, vides aktīvists vairākās Rīgas teritorijās kopumā savācis gandrīz 10 000 dažādu ražotāju iepakojumu vienības. Vairāk nekā trešā daļa no tiem ir PET pudeles, secināts auditā.
Atkritumu vākšanas maratonā līdzās 3478 PET pudeļu iepakojumiem savāktas un uzskaitītas arī 2115 alumīnija un 1351 stikla iepakojuma vienības. Ražotājs, kura iepakojums visbiežāk tika atrasts dabā, ir “Cēsu alus”, kura iepakojums ir katrs ceturtais dabā sastaptais. Starp stikla pudelēm visbiežāk tiek atrasts “Latvijas balzams” dzērienu iepakojums.
Dabā atrastas arī tādas atkritumu vienības kā plastmasas maisiņi, papīra krūzītes, dažāda veida pārtikas produktu iepakojums, kā arī citi sadzīves atkritumi. Nepatīkams pārsteigums ir mežā atrastās 43 baterijas, kas ir bīstamais atkritums.
“Ik gadu pasaulē “Break free from plastic” kampaņas ietvaros skaļi tiek nosaukti lielākie atkritumu zīmoli un diemžēl tādi ir arī mums. Patiesībā esmu pārsteigts, ikdienā liekas, ka dzīvojam salīdzinoši tīrā un sakoptā vidē, bet, pavadot vairāk nekā 60 stundas vācot atkritumus, aina, kas paveras Rīgas rajonos, ir baisa. Taču esmu gandarīts par paveikto, jo audita rezultāti ir devuši izpratni par problēmu un nepieciešamajiem risinājumiem. Audita mērķis nav tikai zīmolu parādīšana un aicināšana līdzdarboties problēmas risināšanā, šoreiz zīmolu topam vienlīdz svarīgi bija secināt šo iepakojumu parametrus, kas pavisam drīz iezīmēs arī to nākotni,” uzsver Tālis Banga.
Samīcīt mākam,
bet līdz konteineram
vēl tāls ceļš ejams
Šķiet, ka vairāk nekā 10 gadus seno pantiņu: “Es mīlu savu zemīti, es mīlu Latviju!”, pie kura cītīgi ar kājām mīdām un saplacinām PET pudeli, Latvijas sabiedrība ir iemācījusies, diemžēl līdz šķirošanas konteineram tikuši neesam, secina T. Banga. Vairāk nekā 90% dabā savāktās PET pudeles un skārdenes ir saplacinātas – teju visām skaidri nolasāma etiķete un svītru kods.
“Šis audits ļāvis Latvijas videi un sabiedrībai piedāvātās depozīta sistēmas ļoti kritiski pretnostatīt reālajai situācijai dabā. Šobrīd “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” paredz iespēju nodot arī saplacinātu iepakojumu, taču šādam risinājumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Lai arī kurš kandidāts tiks izvēlēts par operatoru, varam vienīgi cerēt, ka tiks ieviests moderns un uz vides ilgstpēju virzīts risinājums. Diemžēl pacelto atkritumu audita secinājumi uzskatāmi apliecina, ka dabā iepakojums nonāk saplacināts un ne velti – gadiem Vides ministrija, Zaļais punkts un Zaļā josta izglītojusi sabiedrību, aicinot iepakojumu saplacināt. Vai tiešām tagad to neņemsim pretī?” retoriski vaicā T. Banga, paužot cerību, ka depozīta sistēma kalpos sabiedrības un vides ilgtspējas interesēs, nevis atsevišķu ražotāju interesēs.
60% šobrīd dabā izmestā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai “nekvalificēsies”
Lai gan kopumā Latvijā līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu sagaidāms pozitīvs pagrieziena punkts, T. Banga gan pauž bažas: “Diezgan absurdi, bet vairums alkoholisko dzērienu, kuru iepakojumu šajās dienās savācu, nekvalificēsies paredzētajai depozīta sistēmai, jo, pat ja tilpums un materiāls atbilst, tad dzēriens satur vairāk nekā 6% alkohola. Tā, piemēram, virkni alkoholisko dzērienu tā baudītāji joprojām pametīs zālē, jo tādi dzērieni kā alkoholiskie kokteiļi un stiprais alus, kuru iepakojuma īpatsvars dabā ir dominējošs, vienu vai citu parametru dēļ “nekvalificējas” otrajai dzīvei,” nepatīkamu pārsteigumu pauž vides aktīvists. Līdz ar to uzskatu, ka jāveido paplašināta depozīta sistēma, kas spēj pieņemt arī cita veida dzērienu iepakojumus.
Atkritumu nonākšana dabā ir ļoti komplicēts jautājums. Kā stāsta iniciatīvas autors, vides organizācijas liek ļoti lielas cerības uz depozīta sistēmu, taču pārmaiņām jānotiek arī sabiedrībā.
Tic, ka 10 centi pudeli
izvilinās no meža
“Attieksmes un paradumu maiņa nāk ļoti lēni. Esmu pārliecināts, ka personīgs un tūlītējs labums, kā atgūti 10 centi par nodotu pudeli, noteikti strādās efektīvāk. Un lai tā būtu – mērķis ir tīra Latvijas daba,” stāsta T. Banga, tomēr aicinot ikvienu pārdomāt savus ikdienas iepirkšanās un atkritumu nodošanas paradumus.
“Pirmais un vienkāršākais ir izvērtēt, vai visu, ko nopērkam, patiesi arī izmantojam. Visticamāk, nē! Mēs pērkam vairāk nekā varam apēst, pērkam nevajadzīgas mantas un lietas, kas, kādu laiku pastāvējušas plauktā, tā arī neizmantotas vai izmantotas ļoti maz, tiek izmestas. Šo mēs varam mainīt, tāpat kā varam sevi radināt pie atkritumu šķirošanas, dodot iespēju izmestajām mantām pārtapt jaunās lietās,” komentē akcijas atbalstītājs, vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics. Visi savāktie atkritumi tika nodoti otrreizējai pārstrādei uzņēmumam “Clean R”.
Eiropas Atkritumu samazināšanas nedēļa norisinājās 33 Eiropas valstīs, Latvija tika pārstāvēta pirmo reizi. Tā apvienoja 16 570 uz vides sakopšanu, atkritumu šķirošanu un otrreizēju pārstrādi vērstas aktivitātes. Atkritumu audits tika veikts pēc globālās kampaņas “Break free from plastic” metodoloģijas. “Trashmob” ir viens no globālās kustības “Break free from plastic” biedriem, līdzās tādām organizācijām kā Greenpeace un Zero Waste Europe.
