Meža nozares uzņēmumu pieprasījums pēc jaunajiem
speciālistiem pārsniedz to absolventu skaitu, kuri šogad attiecīgajās
specialitātēs saņēmuši diplomus. Tai pašā laikā nozarē strādājošo aktivitātes
būs svarīgākais faktors, lai jaunieši izvēlētos savu nākotni saistīt ar
mežsaimniecību.
Par to
liecina “Dienas Biznesa” sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu
www.zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par meža nozarei nepieciešamajiem
speciālistiem. Skaidrs, ka izglītoti visu līmeņu speciālisti bija un būs
nepieciešami, turklāt mācību iestādes strādā, lai to absolventi būtu ne tikai
teorētiski spēcīgi, bet arī praktiski zinoši, kas jaunajiem speciālistiem
izvēlētajā profesijā rada lielas iespējas.
“Nozarē
pēc jaunajiem speciālistiem ir liels pieprasījums, jo, salīdzinot ar 20 gadus
senu pagātni, absolventu ir mazāk,” vērtē mežsaimniecības un kokapstrādes SIA
“Rīgas meži” valdes loceklis Juris Buškevics. Viņš sacīto pamato, uzsverot, ka
brīdī, kad speciālista amata vieta kļūst vakanta, atrast pieredzējušu cilvēku
ir salīdzinoši grūti. “Ir zemāku iemaņu darba vietas, kur pretendentu vienmēr
ir vairāk nekā darba vietu, un darba devējam ir lielākas izvēles iespējas,”
darba tirgus nianses skaidro J. Buškevics. Viņaprāt, ar kadriem nozarē būtu
daudz labāka situācija, ja attiecīgās jomas speciālistu būtu vairāk. “Ik gadu
uzņēmumam nepieciešami 3-4 speciālisti ar profesionālo izglītību un vismaz divi
ar bakalaura grādu,” uz jautājumu, cik jaunu darbinieku nepieciešams, atbild J.
Buškevics.
Uzņem vairāk
Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis atzīst,
ka pašlaik nespēj nodrošināt nozares pieprasījumu pēc jaunajiem speciālistiem,
pat neraugoties uz ikgadēju studentu skaita pieaugumu konkrētajās mācību
programmās. “Ik gadu Meža fakultāti absolvē 90-100 jauno speciālistu, taču
nozare pieprasa vēl vairāk. Jā, gan, pirms gadiem 20 absolventu skaits bija
lielāks,” tā L. Sisenis. Viņš gan steidz piemetināt, ka pēdējos gados novērota
pozitīva tendence, jo studēt nāk motivētāki jaunieši. “Tas nozīmē mazāku
atbirumu studiju laikā un tuvākajos gados Meža fakultātē var prognozēt lielāku
absolventu skaitu,” vērtē L. Sisenis. Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante
norāda, ka tieši mežsaimniecības un mežsaimniecības tehnikas un kokizstrādājumu
izgatavošanas un būvdarbu nodaļās mācās 500 audzēkņu (gan pēc pamatskolas, gan
pēc vidējās izglītības ieguves). “Tehnikums cieši sadarbojas ar nozares
uzņēmējiem un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, audzēkņi, kas atbilst
augstskolas kritērijiem, var doties studēt, tāpēc interese par mežsaimniecību
jauniešu vidū ir pieaugusi,” norāda I. Brante. Viņa norāda, ka šogad līdztekus
uzņemtajiem 25 audzēkņiem, papildus tika uzņemti vēl 25 mežsaimniecības tehniķu
grupā, kā arī vēl tikpat meža mašīnu operatoru apmācības grupā. Ogres tehnikuma
direktore atzīst, ka profesionālās vidējās izglītības ieguvē ļoti cieša ir
sadarbība ar nozares uzņēmējiem un, pat neraugoties uz pandēmiju, pēdējo kursu
audzēkņi dodas praksē pie darba devējiem. “Darba vidē balstītās apmācības
jauniešiem ir labs risinājums, tādējādi jaunietis pārliecinās, kā saskan viņa
ieceres ar to, ko prasa uzņēmumā,” stāsta I. Brante. Viņa kā lielisku vērtē
faktu, ka daudzi audzēkņi līdz ar diplomu saņem arī darba piedāvājumus un pat
darba līgumu, tiesa, ne visi dodas strādāt, jo daļa turpina izglītību Latvijas
Lauksaimniecības universitātē. “Ogres tehnikumā līdzās jauniešu izglītībai ir
arī pieaugušo apmācību programma profesionālās kvalifikācijas ieguvei, par ko
bija liela interese, jo uz 19 programmām ir pieteikušies 802 interesenti; visus
arī apmācīsim,” teic I. Brante. Viņa uzsver, ka audzēkņu apmācībā tiek
piesaistīti attiecīgās jomas speciālisti, piemēram, no Latvijas Valsts
mežzinātnes institūta “Silava”, no attiecīgajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem,
piemēram, namdaru apmācībā – SIA “Domus eko”, kur audzēkņi pēc prakses nereti
paliek strādāt pastāvīgi.
Darbinieku mainība – minimāla
“Kadru mainība
mums ir minimāla, pēdējā laikā darbu atstājuši ir tikai divi cilvēki: viens
bija ekskavatorists, kas devās peļņā, savukārt, mežistrādes meistara vietu
cilvēks atstāja, jo no darba līdz dzīvesvietai bija mērojami vairāk nekā 100
km,” kadru mainību skaidro J. Buškevics. Viņaprāt, kadru mainību ietekmē ne
tikai darba samaksa, bet arī cits darbiniekam piedāvātais – veselības
apdrošināšana, darba apģērbs, nemaz nerunājot par darba drošības normu
ievērošanu. “Nav mazsvarīga arī uzņēmuma atbilstība starptautiskajiem
standartiem, “Rīgas mežu” gadījumā pat diviem – FSC un PEFC atbilstības
sertifikātiem mežsaimniecībā, kuri pieprasa ne tikai ekonomiski pamatotu, videi
draudzīgu, bet arī sociāli atbildīgu (pret darbiniekiem) saimniekošanu,” norāda
J. Buškevics. L. Sisenis nav novērojis Meža fakultātes absolventu masveida
emigrāciju uz ārzemēm, kaut arī studiju laika brīvlaikā – vasarā – daudzi
studenti dotas kopt jaunaudzes ārzemēs, taču teju visi atgriežas un pabeidz
studijas, lai pēc tam strādātu profesijā tepat Latvijā. Daļa Ogres tehnikuma
absolventu dodas studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, apmēram
trešā daļa dodas darba tirgū. “Protams, ir arī jaunieši, kas nestrādā savā
profesijā, kurā ieguvuši diplomu, ir atsevišķi audzēkņi, kas dodas strādāt ārzemēs,”
uz jautājumu par audzēkņu došanos peļņā uz ārzemēm un strādāšanu citās jomās
atbild I. Brante.
Apmācīs vairāk
“Noteikti,
nē!” tā jautājumu, vai Covid-19 ir ietekmējis pieprasījumu pēc jaunajiem
speciālistiem, skaidro J. Buškevics. Viņš sacīto pamato ar to, ka ražošanas
ciklu sekmīgai īstenošanai ir nepieciešami darbinieki un neviens no ražošanas
posmiem Covid-19 pandēmijas dēļ nav apturēts. Lai arī Covid-19 ir ietekmējis
kopējo ekonomisko situāciju, pēc L. Siseņa datiem, vairums 2020. gada
absolventu strādā nozarē. “Šogad Meža fakultātē ir uzņemts lielākais studējošo
skaits, tāpēc Covid-19 ietekme nav jūtama,” tā L. Sisenis. Viņaprāt, ik gadu
nozarei būtu nepieciešami ap 120 absolventu, savukārt, šogad uzņemti ir 200,
kas ir būtiska rezerve, lai pēc 3,5 gadiem apmierinātu pieprasījumu pēc
jaunajiem speciālistiem, jo ne visi studijas pabeidz, un ne visi, kas saņem diplomu,
dodas strādāt nozarē. I. Brante atzīst, ka pavasarī bijusi nedrošība par meža
mašīnu operatoriem, par viņu pieprasījumu darba tirgū, jo koksnes eksports bija
“uz pauzes”, bet dzīve pierādīja pretējo.
Vairāk informācijas jauniešiem
“Nozarē
strādājošajiem vairāk jāstāsta jauniešiem par savu darbu. Par to, ka “tas nav
gumijas zābakos”, bet ir ļoti daudz darba ar jaunajām tehnoloģijām, un tā ir
nozare, kurā maksā konkurētspējīgu atalgojumu un nodrošina visas sociālās
garantijas, un ir karjeras un izaugsmes iespējas,” uz jautājumu, kā piesaistīt
jauniešus mācībām nozarei nepieciešamajās specialitātēs, atbild L. Sisenis.
Viņš kā ieguvumu min vieslektoru piesaisti no ražotājiem, kas apvienojumā ar
praksēm un kvalifikācijas darbiem uzņēmumos, jau trešā un ceturtā kursa
studentiem garantē darba vietu. Tas ir visu kopīga darba rezultāts, kuru jau
“sāk izjust” Meža fakultāte. “Vislabākā reklāma joprojām ir vēsts no mutes
mutē,” uzsver L. Sisenis. I. Brante steidz piemetināt, ka šajā jautājumā
svarīgi ir plaši publicitātes pasākumi – Meža dienas, specializētā izstāde
Rāmavā, starptautiskas sacensības, piemēram, motorzāģu operatoriem, arī meža
izvedējtraktoru (forvarderu) operatoru sacensības utt. “Rīgas meži” ir vērsti
ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz jaunāko klašu skolēniem un bērniem.
“Uzņēmums, redzot, ka sabiedrība ļoti virspusēji izprot, ko īsti dara
mežsaimnieki (tikai cērt kokus vai arī stāda kokus, kopj mežus), ko dara
namdari (tikai kaut ko naglo vai arī būvē mājas, rada interjerus un izgatavo
mēbeles), nolēma ieguldīt līdzekļus tieši skolēnu izglītībā – “zaļā klase”,
kura sākas ar kokaudzētavu “Norupe”, kur no sēklas izaug stāds, kam seko “dzīvā
māja” – mežs, kur mežzinis stāsta un rāda, kas un kā notiek mežā, un ko viņš
dara. Savukārt, “pēdējā pietura”: kā no baļķa top dēlis un no tā dažādi
izstrādājumi,” pieredzi skaidro J. Buškevics. Viņš norāda uz pārsteidzošu
secinājumu, ka tieši mazākajiem bērniem visvairāk interesē motorzāģi,
krūmgrieži, kamēr vidusskolēni vairāk brīnās par mežā notiekošo.
