Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV) rosinājis virkni būtisku izmaiņu patlaban noteiktajos
pasākumos Covid-19 izplatības ierobežošanai, informē ziņu aģentūra LETA.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas
priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) valdības vadītājs arī atzina, ka vairāki
valdības noteikumi Covid-19 ierobežošanai nebija veidoti pareizi, solot tos
pārveidot, kā arī domāt par papildu atbalsta mehānismiem.
Premjers Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto
ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim.
Kariņš arī uzsvēra, ka sabiedrībā ir daudz cilvēku, kas,
iespējams, neaprot, kas tiek vai netiek sagaidīts no skolām. Viņš atsaucās uz
diskusiju ar Pasaules veselības organizāciju, uzsverot, ka tās valstis, kas jau
no septembra bija ieviesušas skaidrus drošības pasākumus, ir daudz labākā
situācijā.
“Daļēji tās ir tās prasības, kas mums ir – klašu
izretināšana, distance starp skolēniem, telpu vēdināšana un plaša masku valkāšana
skolēniem un skolotājiem. Šie kombinācijā ir pierādījusi sevi strādājam,”
teica politiķis.
Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām
agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo
periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.
“Skolām tas iedotu īstu laiku sagatavoties paredzētajām
klātienes mācībām. Vecāku un skolas varētu nodrošināt to, ka sejas maskas
visiem būs. Ja būs nepieciešama valsts palīdzība, tad to nodrošināsim,”
uzsvēra politiķis.
Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu testēt
cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta
sacītā.
Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina
testēšanas kapacitāte.
Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības
organizācijas viedokli, “lielais dzinējs” slimības izplatībai ir
lielais skaits nezināmo, nesimptomātisko slimnieku – tie ir cilvēki, kas jūtas
veseli, bet viņi var izplatīt slimību un aplipināt.
“Veids, kā viņus atrast, ir veikt iespējami plašu
testēšanu sabiedrībā. Jāmaina un jāpaplašina mūsu pieeja,” uzsvēra
valdības vadītājs.
Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt
visās iekštelpās, izņemot mājas.
Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa
“divi cilvēki, divi metri”, kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai
divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot divu
metru distanci. “Nekādas ciemošanās un viesošanās,” uzsvēra Kariņš.
Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela
neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti,
kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne.
“Daudzi nevar saprast, kur ir atšķirība, tāpēc rosinu
iet uz vienu regulējumu – vai abi strādā ar striktiem ierobežojumiem, vai abi
ir slēgti,” teica premjers, atzīstot, ka viņš pats atbalstītu atļauju
strādāt abu profesiju pārstāvjiem, jo līdz šim “esam nejauši iedzinuši
pagrīdē šo aktivitāti”.
Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par
tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek
saistīti ar tirdzniecības telpu platību. “Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri,
un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku
koncentrēšanās telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties
no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu
cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.
Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai
pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.
Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš.
“Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri
aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica politiķis,
uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas
iebrauc, būtu uzskaitīti.
“Mēs neaizvērtu robežas, bet nodrošinātu, ka pasažieru
kustība tiktu kontrolēta,” pauda Kariņš.
Premjers arī skaidroja, ka ir lūdzis finanšu ministru Jāni
Reiru (JV) un ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) izstrādāt papildu
risinājumus, kas nodrošinātu, ka Latvijas ekonomika neapstātos. “Mums ir
plānots, ka nedēļas beigās būs pirmās atbalsta izmaksas – atbalsts subsidētās
darba vietās, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves pabalsti. Ir jādomā
vēl par plašāku pabalstu, kas varētu būt nepieciešams, jo jānodrošina, ka
ekonomika turpina darboties,” sacīja politiķis.
Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija Ministru
kabinetā.
