Latvijā ir pēdējais
laiks ieviest kardinālus ierobežojumus Covid-19 infekcijas izplatības
mazināšanai, savu pārliecību aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Artis
Pabriks (AP).
Pabriks aģentūrai LETA teica, ka Latvijas sabiedrības mērķim
jābūt pēc iespējas īsākā laikā maksimāli samazināt vīrusa izplatību. Ja ir šāds
mērķis, tad citi iepriekš dzirdētie argumenti ir mazāk saistoši. “Iepriekš
dzirdēti argumenti, ka Latvijā vīruss vēl nav izplatījies tik plaši kā citviet
Eiropā un, ka esošā slimnīcu kapacitāte pie esošā infekcijas izplatības līmeņa
vēl ir pietiekama,” piebilda Pabriks.
Ministrs uzskata, ka viņš Covid-19 mazināšanā piederot pie
nedaudz radikālākiem valdības pārstāvjiem, jo, viņaprāt, jādara maksimāli viss
iespējamais, lai pēc iespējas īsākā laikā samazinātu vīrusa izplatību.
Pabriks uzskata, ka vēl stingrāki ierobežojumiem par
esošajiem jāievieš uz aptuveni trīs līdz četrām nedēļām – lai Latvijas
sabiedrībai rastos kādas plašākas iespējas “viesoties Ziemassvētkos un
gadu mijā.”
“Ņemot vērā, ka tuvojas svētki, tad noteikti daudzi
gribētu, lai būtu kādas iespējas vienam pie otra viesoties vai tamlīdzīgi. Tas
droši vien nozīmē, ka patlaban ir pēdējais laiks ieviest radikālākus
mērus,” piebilda ministrs.
Lai arī valdība lēmusi par stingrākiem ierobežojumiem
infekcijas visvairāk skartajās pašvaldībās, ministrs teica, ka nav reģionālas
pieejas atbalstītājs, jo Latvija ir pārāk maza valsts.
“Nevaram vienkārši pateikt, ka nu lūk konkrētā novadā
sociālās aprūpes centrā ir saslimuši cilvēki, tāpēc šajā novadā jāievieš
stingrāki ierobežojumi, piemēram, liegums darboties frizieriem. Mēs esam
unitāra valsts, nevis federāla valsts, līdz ar to visā valstī jābūt vienādam
režīmam uz aptuveni četrām nedēļām,” uzsvēra ministrs.
Lai arī patlaban skolas apmeklē jaunāko klašu skolēni, kā
vienu no ierobežojumiem ministrs saskata skolu pilnīgu aizvēršanu līdz Jaunajam
gadam, jo “caur skolām, skolotājiem un mazajiem bērniem vīruss izplatās
starp ģimenēm”.
Ministrs gan nenoliedza, ka skolas, ieviešot stingrākus
epidemioloģiskās drošības pasākumus, saskaras ar vecāku spiedienu, taču tas ir
saprotams, jo vecākiem Covid-19 krīzē nav viegli un ir jādomā, kā nodrošināt
bērnu pieskatīšanu gadījumā, ja bērnam jāmācās attālināti.
Gadījumā, ja skolās infekcija izplatīsies, tad atbildība
vienalga gulsies uz valdības pleciem, nevis skolām, uzskata Pabriks.
Pabriks nenoliedza, ka stingrāku ierobežojumu ieviešanā
zaudējumi būs, tomēr viņš atgādināja par citu valstu pieredzi, kad
“muļļāšanās” ar spēkā esošajiem ierobežojumiem radījusi vēl lielākus
zaudējumus.
“Mēs muļļājamies tā pa vidu. (..) Ko mēs tagad redzam?
Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem un drīz būs problēmas ar medicīnu,”
piebilda ministrs.
Ministrs arī atgādināja, ka, turpinoties krīzei, valsts
finansējumu kompensācijām dažādām nozarēm “neņem no debesīm”, bet
pārdala no citiem resursiem.
Citus plašākus, viņaprāt, nepieciešamus ierobežojumus
Pabriks patlaban neminēja, taču apliecināja, ka patlaban neiestātos par valsts
robežu slēgšanu. Par citiem ierobežojumiem ir nepieciešamas konsultēties ar
epidemiologiem, uzsvēra politiķis.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas sabiedrībai patlaban ir
maksimāli jāievēro tas, ko rekomendē mediķi. Ja cilvēki prasības neievēro, tad
jāpiemēro likumā paredzētais sods.
“Diemžēl nav citu variantu. Ja salīdzinām pavasari ar
šodienu, tad patlaban ir pazudušas bailes un respekts pret visas sabiedrības
interesēm. Ja samērojam individuālās intereses ar visas sabiedrības interesēm,
tad šajā konkrētajā situācijā visas sabiedrības intereses ir svarīgākas par
indivīda interesēm. Uz konkrētu laika periodu tas pieļaujams jebkurā normālā
demokrātiskā sabiedrībā un par to nav ko apvainoties,” uzsvēra ministrs.
Pabriks teica, ka savu viedokli paudis valdības sēdēs, taču
viņš ir tikai viens no valdības locekļiem un katrai nozarei esot savs spēcīgs
viedoklis. Tāpat jāņem vērā, ka šo valdību veido piecu partiju koalīcija.
“Es pēc būtības esmu tuvāks premjera viedoklim. Man šķiet, ka līdz šim
viņš ir iestājies par stingrākiem ierobežojumiem,” piebilda ministrs.
Ja valdība izšķirsies par stingrākiem ierobežojumiem,
aizsardzības resors ir gatavs izvērtēt, kādus resursus uz neilgu laiku piešķirt
policijai ierobežojumu kontrolē.
Ministrs gan vērsa uzmanību, ka tādā gadījumā pamatā
iespējams izmantot zemessargus, taču šie cilvēki ir civilisti, kuri ikdienā
darbojas savā profesijā. Tas nozīmē, ka šos cilvēkus nevar ilgstoši
“atraut no savas civilās profesijas pienākumiem”. Tāpat nebūtu
prātīgi, ja zemessargi, piemēram, atrastos apsarga vietā pie lielveikala.
“Ja iekšlietu sektors netiks galā, tad mēs palīdzēsim,
taču izvērtējot savus resursus,” piebilda Pabriks.
