Visām sievietēm 50 līdz
69 gadu vecumā valsts reizi divos gados apmaksā krūšu izmeklējumu –
mamogrāfiju, kas palīdz laikus diagnosticēt vēzi. Šo iespēju izmanto mazāk nekā
trešā daļa dāmu, lai gan, konstatējot slimību pirmajā stadijā, ir lielas
iespējas to izārstēt, saglabāt krūts dziedzeri un dzīvot normālu dzīvi,
izskanēja onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” rīkotajā sešu
stundu tiešsaistes maratonā “Dzīvo Rozā!”. Tas bija veltīts Eiropas Krūts
veselības dienai, ko atzīmē 15.oktobrī.
Nebaidies un pārbaudies!
“Es, sieviešu žurnālu redaktore, katru gadu
aicināju sievietes pārbaudīties. Taču, kad pati sataustīju bumbuli, pie ārsta
negāju. Baidījos no diagnozes, jo zināju, kas tas ir. Mana mamma ir slima un
vecmāmiņa mirusi no krūts vēža,” atklāta ir žurnāliste, grāmatas “Tango ar
diviem misteriem V* (vēzi un vīrieti)” autore Inita Sila.
Ilgus gadus bijusi
viena, īsi pirms slimības atklāšanas viņa satika savu mīļoto vīrieti, kurš
aizveda pie ārsta. “Man bija sajūta, ka tā tam visam bija jābūt. Dievs man
iedeva šo pārbaudījumu, bet arī skaistu “spilventiņu”. Ir daudz stāstu par to,
ka vēzis attiecības sabojā. Bet mans mīļotais vīrietis teica: man ir vienalga,
vai tev ir mati vai nav, vai tev ir krūtis vai nav.”
Uzzinot diagnozi, viņa meklēja plašāku
informāciju par slimību, taču pārsvarā atrada tikai dažādus bukletus. Pietrūka
konkrētu sieviešu pieredzes stāstu par to, ko tas nozīmē emocionālā ziņā. Inita
tādus atrada tikai angļu valodā un elektroniski, tādēļ uzskatīja par savu
pienākumu rakstīt grāmatu pati. “Gribu šo stāstu stāstīt, lai aicinātu
sievietes pārbaudīties, jo zinu, kāda ir starpība starp nullto un pirmo
stadiju. Sākumā bija domāts, ka man pietiks tikai ar operāciju, bet pēc
biopsijas bija skaidrs: vajadzēs arī ķīmijterapiju un starošanu.”
Par to, ka atklāts vēzis, Inita slēpa ļoti
ilgi, arī no draudzenēm. Nevarēja pateikt aci pret aci, tāpēc uzrakstīja
vēstuli un pēc tam ilgu laiku nesatikās. Taču visgrūtāk par diagnozi bija
izstāstīt mammai, jo tas ir ģenētiski mantots un likās, ka viņa jutīsies
vainīga. “Un es jutos vainīga, ka esmu pateikusi, jo redzēju, kā izskatās sāpes
otra cilvēka acīs,” viņa atzīst.
Ķīmijterapijas laikā Inita sastapa sievietes,
kas uzskata – vēzi izgriež un tālāko ārstēšanos iespējams apvienot ar ierasto
ritmu, pieņemot, ka tikai dažas dienas būs grūtākas. “Es to nevarēju savienot
ar darbiem. Bija daudz emocionālu kritienu un pārdzīvojumu. Sāpēs nedalījos ar
saviem tuvākajiem, bet rakstīju – tas man ļoti palīdzēja,” pieredzē dalās
Inita. “Gadu esmu padzīvojusi “aliņā”,
vairāk laukos, atradusi no ārišķīgām lietām. Man bija sajūta, ka vēzis pa
kārtiņai met nost manas lomas un uzstādījumus.” Viņas sociālā tīkla “Instagram”
profilā var redzēt, ka līdz tam bija krāšņa Rīgas sabiedrības dāmas dzīve –
smalki tērpi, ceļojumi un ballītes.
“Pārsvarā esmu tāda pati, bet skats uz
pasauli ir mainījies,” atzīst Inita. “Vēzis man parādīja, cik maz vajag, lai
justos labi. Esmu atvērtāka, priecīgāka, ļoti novērtēju dzīvi un katru dienu un
zinu – garantijas nav nekam.” Initas ārstēšanās process vēl turpinās. Grāmatu viņa
izdeva, negaidot noslēgumu, jo nezina, kā tas viss beigsies.
Katra krīze ir iespēja
Visas sievietes 50 līdz 69 gadu vecumā
reizi divos gados saņem uzaicinājuma vēstuli, lai veiktu valsts apmaksātu
mamogrāfiju. To izmanto agrīnai krūts vēža diagnostikai. “Es aicinu sievietes
rūpēties par savu veselību. Ja saņemat valsts uzaicinājumu uz skrīninga
izmeklējumiem, ejiet un izdariet to!” uzsver Latvijas Onkoloģijas centra Krūts
ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis. “Domājiet par saviem līdzcilvēkiem,
esiet mobilizētas un aktīvas!”
Visbiežāk krūts vēzi konstatē 60 līdz 64
gadu vecumā, piebilst Latvijas Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs Kalvis
Pastars, kurš specializējies onkoloģijā. Taču pēdējos gados slimība skar
aizvien jaunākas sievietes. “Ja valsts uzaicinājuma nav, bet rodas aizdomas par
vēzi, vērsieties pie speciālistiem, prasiet padomus, izmeklējumus, tieciet skaidrībā
par situāciju!” aicina J. Eglītis. Mamogrāfiju var veikt arī ar ģimenes ārsta
vai ginekologa nosūtījumu. Ja tāda nav, izmeklējums būs par maksu.
“Dzīvības koks” sadarbībā ar J.Eglīti
izdevis jaunu brošūru par krūts vēzi. Tajā vienkāršā valodā detalizēti izstāstīts,
kas tas ir, ko jautāt ārstam, kā notiek rehabilitācija un ārstēšana. Buklets
atrodams biedrības mājaslapā “Dzivibaskoks.lv”
sadaļā, kas paredzēta tuviniekiem un pacientiem.
“Zināšanas rada drošību, nezināšana –
trauksmi,” aicinot ar informatīvo materiālu iepazīties, saka psihoterapeite
Maija Kārkliņa. Viņa iedala pacientus divās grupās: vieni ir atvērti visam
jaunajam, labprāt visur piedalās un uztraucas par savu psihoemocionālo
stāvokli, otri nolaiž rokas un atsakās no ārstēšanas jeb paraksta sev
spriedumu. “Katra krīze mūsu dzīvē ir iespēja, jautājums – vai protam to
izmantot. Bieži sievietes saka, ka jau līdz diagnozei daudzas lietas nav
apmierinājušas, piemēram, bijis nemīlams darbs, problēmas ģimenē, kas ilgstoši
nav risinātas. Ja izmantojam krīzi savā labā, mainām dzīvesstilu, vērtību
sistēmu, vidi.”
Kad cilvēks sastopas ar
diagnozi “vēzis”, rodas dažādas emocijas, tajā skaitā bezpalīdzības sajūta,
dusmas, gribas meklēt vainīgo vai kontrolēt situāciju, kas rada mānīgu
iespaidu, ka tiekam ar visu galā. Taču jāsaprot, ka galvenais ir attieksme pret
to, kas notiek. Onkoloģiskas saslimšanas mūsdienās vairs nav fatālas, tās
kļuvušas par hroniskām, atgādina M.Kārkliņa. Svarīgi arī nemelot sev un saviem
tuvākajiem; neizlikties, ka nekas nav noticis, bet pieņemt situāciju, atrast
izeju un rīkoties. Tāpat būtiski atpazīt emocijas un pieņemt atbalstu. Ja
pietrūkst prasmju, ieteicams vērsties pie speciālistiem – psihiatriem vai
psihoterapeitiem.
Visu saprotam salīdzinājumā
Vidēji gada laikā Latvijā tiek veiktas 600
masektomijas jeb krūts noņemšanas, un tas ir daudz, uzskata K.Pastars. Līdz
2009.gadam par valsts finansējumu Latvijā veica 150-200 krūts rekonstrukcijas
operācijas, taču pēc ekonomiskās krīzes atbalsta programma tika pārtraukta. “Valdība
aizvien nav radusi finansējumu šai krūts vēža ārstēšanas sadaļai,” viņš atzīmē.
Protams, ne visas sievietes vēlas un ne visām nepieciešama krūts
rekonstrukcija, taču svarīgi par šādu iespēju zināt un izvērtēt.
Mūsdienu medicīniskās iespējas ļauj atjaunot
vienu vai abas krūtis, vai vienu atjaunot un otru – veselo – koriģēt, lai tās
būtu simetriskas. “Atjaunotā krūts nekad nebūs tāda pati kā zaudētā, bet
iespējams izveidot ļoti līdzīgu. Rezultāti ir atkarīgi no pacienta audu
struktūras un ķermeņa īpatnībām,” skaidro K.Pastars.
Rekonstrukcija iespējama gan uzreiz pēc
vēža izņemšanas, gan pēc pilna ārstēšanās kursa beigām. Pirms operācijas ārstam
nepieciešams zināt, vai bijusi staru vai ķīmijterapija, vai ir kaitīgie
ieradumi. Smēķēšanas dēļ var rasties asinsvadu spazmas, pasliktināties audu
dzīvotspēja, asinsrite, kas ietekmē rezultātu. Pacientei jārēķinās, ka
ārstēšana prasa lielu līdzestību un motivāciju.
“Pētījumi rāda, ka, veicot atlikto
rekonstrukciju, sievietes ar rezultātu ir apmierinātākas nekā tās, kam tas
notiek vienā etapā. Cilvēki visu saprot salīdzinājumā. Sievietes, kam zaudēto
atjauno uzreiz, nezina, ko psihoemocionāli un fiziski nozīmē dzīvot bez krūts
dziedzera,” saka K.Pastars.
uzziņai
Krūts vēzis
Pazīmes, kad noteikti vērsties pie ārsta:
bumbulis vai sabiezējums krūtī;
palielināti limfmezgli padusē;
izmaiņas krūts izmērā vai krāsā;
jutīgs vai sāpīgs krūtsgals;
brūni vai asiņaini izdalījumi krūtsgala vai
tā ieraušanās uz iekšu;
krūts ādas vai krūtsgala apsārtums,
zvīņainums, nieze;
krūts ādas krokojums vai iedobums tajā;
tīklojums, kas ir redzamāks nekā parasti;
savāds jutīgums, īpaši,
ja tas ir tikai vienā krūtī.
Piezīme. Parasti izrādās, ka šo
simptomu iemesls nav krūts vēzis, bet tie noteikti liecina, ka tev jādodas pie
ginekologa, ģimenes ārsta vai onkologa.
Profilakse
Dzīvo veselīgi! Rūpējies par
sabalansētu uzturu, kusties vismaz 30 minūtes dienā, atsakies no kaitīgajiem
ieradumiem un uzmanies no liekā svara. Bet, ja esi jaunā māmiņa, mazuli vismaz
pirmos četrus mēnešus baro ar krūti, ja vien tas iespējams. Ievērojot veselīgu
dzīvesveidu, risks saslimt ar krūts vēzi samazinās ir 40 procentiem.
Pārbaudies! Ja reizi
mēnesī veiksi krūšu pašpārbaudi, iemācīsies atpazīties to struktūru un noteikt
izmaiņas. Vismaz reizi gadā dodies uz vizīti pie ginekologa. Profilaktiskās
pārbaudes nodrošina savlaicīgu diagnostiku. Piecu gadu dzīvildze pirmās krūts
vēža stadijas gadījumā ir 93 procenti, otrās – 78, trešās – 57, bet ceturtās –
tikai 11.
Avots: “Dzivibaskoks.lv”
Iespējas
Latvijas Mikroķirurģijas centrs piecām
sievietēm šogad dāvina bezmaksas krūts rekonstrukcijas operācijas. Pieteikties
bezmaksas konsultācijām iespējams pa tālruni 25211239 vai e-pastu “[email protected]”. Sievietes, kam
veiks bezmaksas operācijas, plastikas ķirurģi izvēlēsies sadarbībā ar Latvijas
Onkoloģijas centra mamologiem.
Biedrība “Dzīvības
koks” izstrādājusi psihosociālo rehabilitācijas programmu “Spēka avots”, ko
apmaksā valsts. Tajā var smelties informāciju, pieredzi, satikt speciālistus,
atrast draugus, iemācīties iet uz priekšu un tikt galā ar krīzi. Pakalpojumu
var izmantot pacients, kuru skāris vēzis, kopā ar tuvinieku.
