Valsts svētku priekšvakarā Latvijas Nacionālais kultūras centrs piešķīris savu apbalvojumu – Atzinību – Strenču mūzikas skolai un Strenču novada Kultūras centra vadītājas vietniecei Sarmītei Caunei.
Strenču mūzikas skola Atzinību saņem par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu jauno mūziķu izglītošanā, Sarmīte Caune – par ilggadēju, radošu un profesionālu ieguldījumu amatiermākslas attīstībā un novada kultūrvides veidošanā. Apbalvojums laureātus iepriecē, – ir patīkami, ka paveikto darbu novērtē.
Strenču mūzikas skola bērnus mūzikas pasaulē ieved jau 33 gadus. Šobrīd skolā ir 12 profesionālās ievirzes programmas, strādā 11 pedagogi, mācās 72 audzēkņi – pamatā no Strenču novada, arī no Ēveles pagasta Burtnieku novadā un Trikātas pagasta Beverīnas novadā.
Strenču mūzikas skolas absolventu vidū ir arī profesionāli mūziķi, bet skolā iegūtās prasmes bagātina arī tad, ja jaunieši izvēlas citu dzīves ceļu. “Mācoties mūsu skolā, tiek piedzīvoti Dziesmu svētki, koncertu pieredze un sajūta, ko sniedz kopā muzicēšana. Tiek paplašināts redzesloks, kas noder tālāk dzīvē. Ko tas ir devis, cilvēks var novērtēt tikai tad, kad izgājis tam cauri,” teic Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule.
“Strenču mūzikas skola ir godam pelnījusi šo apbalvojumu. Lepojos ar skolas radošajiem un atsaucīgajiem pedagogiem un ar tikpat atsaucīgajiem audzēkņiem,” teic Strenču novada Kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune, arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības laureāte.
Sarmītes Caunes enerģija un idejas kultūras darbā ir vainagojušās ar vērienīgiem pasākumiem, pateicoties kuriem Strenču vārds izskanējis pat Latvijas mērogā. Strenču novada Kultūras centrā kopā ar vietējiem amatiermākslas kolektīviem uzstājušies Latvijā zināmi komponisti, piemēram, Mārtiņš Brauns, Juris Kulakovs, Valts Pūce, tādi populāri mūziķi kā Renārs Kaupers, Ingus Pētersons, Zigfrīds Muktupāvels un citi. Ja nosauktu visus, saraksts būtu garš. Šos un citus pasākumus Kultūras centram īstenot palīdzējusi arī Strenču mūzikas skola un amatiermākslas kolektīvi, kuru dalībnieku vidū ir arī mūzikas skolas pedagogi, audzēkņi vai absolventi, piemēram, pūtēju orķestris un jauktais koris “Rītu puse”. “Nākamgad ir ideja Strenčos uzvest “Mūzikas skaņas”, un tad bez mūzikas skolas vispār neiztikt,” piebilst Sarmīte Caune.
Taujāta par Strenču atvēzienu rīkot mazpilsētu kultūras dzīvē neordinārus pasākumus, viņa atteic, ka tas ir arī Strenču novada domes priekšsēdētāja Jāņa Pētersona nopelns, kura atbalstu izjutusi vienmēr. “Kultūras jomā mūsu novada domes priekšsēdētājs ir mans skolotājs, viņš ir licis izaugt, domāt mazlietiņ citādāk un saprast, ka ar parastu darbu nevar būt tāda kultūras dzīve Strenčos, kāda tā ir tagad. Mums ir lielisks kultūras centrs, top jauna estrāde. Strenči ir manējie, esmu lepna par Strenčiem, kādi tie šobrīd ir,” priecājas Sarmīte Caune.
