Līga
PĀRDOMU MOTĪVI
Izkustināta pelēcība
Nav mīlestība
Nogurdinātam cilvēkam.
Tai nav tāla skrējiena,
Bet noteikta vērtība
Kā mirklim, cementējot dzīvi.
* * *
Es nezināju,
Ka var atkopties
Simtgadīgas ābeles.
Varbūt tāpat
Var atkopties
Arī ļoti sirms cilvēks
Ar jaunās paaudzes
Mīlestību.
* * *
Dzīve nekad
Nedod visu.
Vienmēr kaut
Kā ir gana
Un kaut kā pietrūkst,
Bet ilgas un vērtību
Sniedz tikai tas,
Kā mums trūkst.
Mārīte V.
* * *
Ejam vējot!
Pasniedz roku rudenim
un ej vējot –
Krāsainu prieku sevī sējot!
Cerams, ka rudens prot dejot
Un pa ielām klejot,
Pa krāsainai lapai raujot no koka
Un aizpūšot tālu projām pa vējam.
Ne tev pelēki mošķi dvēselē lien,
Ne tevi skumdina kas.
Pastiep roku rudenim
Un ej vējot –
Krāsainu prieku sevī sējot!
