Sestdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns
weather-icon
+13° C, vējš 0.45 m/s, A-DA vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Mums raksta

Pārdomas veļu laikā

Rudens ir pārdomu un veļu laiks, kad viņsaules vārti vaļā un pasaule pilna ar mirušo dvēselēm. Kapsētas Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir viena no kultūrvēstures redzamākajām zīmēm. Bet, vērojot Smiltenes pilsētas kapos notiekošo, rodas pārdomas, vai šeit kapsēta un aizgājušo laiku liecinieki – pieminekļi, kapakmeņi un piemiņas zīmes, kas vēsta par iepriekšējo paaudžu darbiem un vērtībām, – tiek uzskatīti par nozīmīgu kultūrvēstures daļu, par ko svarīgi rūpēties? Skumja liecība iepriekš rakstītajam ir pirms Svecīšu vakara kapos pie atkritumu konteineriem novietotais vēsturiskais, dzelzī kaltais krusts, uz kura vecajā drukā rakstīts:
“Dievs, svētī tavu darbu,
Dievs, svētī tavu mūžu,
Dievs, svētī tavu mieru!”
Nav svarīgi, kurš to izdarīja – kapavietu “aktētāji” vai kāds cits, tas vēsta par mūsu vērtību sistēmu. Ar piedalīšanos Dziesmu svētkos ir par maz, lai pelnīti sevi sauktu par kultūrtautu.
Daudz rakstīts un diskutēts par novada ievērojamām personībām, kuru piemiņas vietas sakārtošana nav pašvaldības prioritāte (ir daudzi projekti, kas tā vai citādi ir izdevīgāki, ko tad no pīšļiem…).
Domājot par to “sabiedrības slāni”, kuru dzimtu kapavietas apzīmogotas ar “aktēšanas” numuru, rodas asociācijas ar ne tik senu pagātni, kad jebkurš cilvēks varēja zaudēt savu vārdu un kļūt par “Nr…” un viņa liktenis “Ģelo Nr….”. Tas ir biedējoši, ka mūsdienās kas tāds var notikt miera vietā, kur Kapu­svētkos gulst ziedu klēpji un Svecīšu vakaros aizgājēju piemiņai iemirdzas tūkstošiem svecīšu liesmiņu.  
Žurnālistes Sandras Pētersones rakstā “Kādreiz Smiltenei devuši daudz, bet mūsdienās atstāti nekopti” atrodams pašvaldības skaidrojums, ka “aktēšanas zīme” ir informatīvs brīdinājums kopējiem (kuri, visticamāk, atdusas turpat dārziņā vai izkaisīti tālu Austrumos vai Rietumos).
Kas tad cits sekos pēc minētā brīdinājuma, ja ne nolīdzināšana vai kapavietas atdošana (pārdošana)? Taču, kur šādos gadījumos paliek kapakmeņi un pieminekļi? Kas atbildēs par tiem? Varbūt arī tie, tāpat kā senais dzelzs krusts, pakāpeniski tiek izmesti mēslainē?
Ja arī kapavietas tiek atdotas citiem, vai to nevarētu darīt ar cieņu pret aizgājējiem (kapakmeņus pārvietot tiem īpaši paredzētā vietā – pieminekļu dārzā vai arī tos novietojot “sava dārziņa” maliņā)?
Tāpat būtu tikai pašsaprotami, ja ikviens iedzīvotājs varētu saņemt informāciju par VISIEM kapsētā guldītajiem cilvēkiem. Arī par tiem, no kuru piemiņas vietām drīz vien pazudīs uzraksts “Aktēts” un tā vietā parādīsies jaunas kapu kopiņas…
Daudzu jo daudzu smilteniešu vārdā lūdzu novākt informatīvās zīmes “Aktēts”! Ja šāda informācija nepieciešama, to var izdarīt smalkjūtīgākā veidā…

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.