Līga
* * *
Šī rudens pirmajā dienā
Es pēkšņi sajutu dārzā,
Kā vecās ābeles elpo –
Tā dziļi smagi,
Bet ar jaunu ticības spēku
Ziedoši zaļam pavasarim.
Dzīvīgā elpa apņem mani
Kā glāstīt gribēdama.
Varbūt tā bija ābeļu pateicība
Par manām rūpēm,
Lai viņu kājām būtu silti
Vēsajā laikā, kas nāk.
