“Sliktākie
brīži ir tie, kad nevari izkāpt no
gultas vai vispār funkcionēt. Tā ir tāda tumsa. Tu sēdi vai guli, vai vienkārši
raudi un nevari saprast, par ko,” stāsta viena no Veselības ministrijas
kampaņas “Viss ir Norm.a” varonēm Anna. Latvijā ik gadu ar depresiju slimo
aptuveni astoņi procenti jeb 120 – 150 tūkstoši iedzīvotāju, taču mazāk nekā 10
procenti no tiem vēršas pēc palīdzības valsts apmaksātos medicīnas dienestos.
Smaids
kā maska
Pirmais brīdis, kad Anna sev definēja, ka sirgst ar
depresiju, bija 20 gadu vecumā. Bija smaguma sajūta par visu, kas notiek dzīvē,
lai gan kopumā viss bija labi: skolā neviens neapceļ, vecāki nav šķīrušies, ir
draugi. Viņa dzīvoja ārzemēs patīkamā vietā.
“Man apkārt bija daudz labu cilvēku, kas mani mīl, bet es to
nespēju izjust. Bija tukšuma sajūta, emociju neesamība. Es sev neļāvu izjust
negatīvas emocijas, neļāvu sev raudāt. Ja tu raudi, tas nozīmē, ka esi vājš,
esi ievainojams, un es negribēju tā justies. Vienkārši piespiedu sevi saņemties
un gāju tālāk,” sižetā stāsta Anna. “To ir ļoti grūti aprakstīt, jo tās ir sajūtas.”
Un tad pienāk brīdis, kad secinājusi, ka staigā pa dzīvi un
neko vairs nejūt. Nav ne pa īstam priecīga, ne bēdīga, ne dusmīga. Nepiedzīvo
lietas, bet vienkārši eksistē ar dežūrsmaidu sejā. Smagākos brīžos bija
situācijas, kad gulēja un skatījās vienā punktā, jo “vienkārši nav spēka būt”.
Anna ilgi par to nevienam nestāstīja, jo negribējās par to
runāt un likās, ka vispār jau tā mēdz būt visiem. Taču vienā brīdī arī cilvēki
no malas sāka saprast, ka kaut kas nav kārtībā. Ar smaidu, kas uzlikts kā maska
sejai, vairs nevienu nevarēja piemuļķot.
“Kad sāku par to runāt, reakcija bija pārsteidzoši laba,
atbalstoša un pozitīva,” atzīst Anna. “Tagad man ir sajūta, ka esmu pazaudējusi
daudzus gadus no savas dzīves.” Lai tiktu ar mentālās veselības problēmām galā,
gājusi pie dažādiem psihologiem, taču medikamentus apzināti nav izvēlējusies
lietot.
“Daudzi depresiju uzskata par prāta stāvokli, ko rada smags
notikums dzīvē. Bet man šķiet, ka tā ir slimība, kas var skart jebkuru cilvēku
jebkurā situācijā, ja ir dzīves pavērsiens, kas to izraisa,” spriež Anna. Viņai
emociju trūkuma iemesls bija nosodoši komentāri par emociju izpausmēm.
Piemēram, bieži dzirdot jautājumu, kāpēc visu laiku raudi, pārtrauca to darīt,
jo negribēja, lai kāds visu laiku pārmet. “Vai arī situācijā, ja saki, ka
jūties slikti, zini, ka tev teiks: “Bet viss taču ir tik labi, kāpēc tā?
Saņemies!” Tad labāk es vienkārši nerunāju par to. Neviens jau to nedarīja
speciāli. Tie bija nevainīgi komentāri, kas mani aizķēra vairāk kā citus.”
Arī
fiziski simptomi
Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas,
uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas, skaidrots vietnē nenoversies.lv. Tā traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes,
var pat parādīties domas par to, ka nav vērts dzīvot.
Biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis,
interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Prieku
vairs nesagādā lietas, kas agrāk to radīja. Parādās nepamatota vainas sajūta,
nākotnes redzējums kļūst drūms. Ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus.
Tāpat var būt miega traucējumi, izmaiņas apetītē, lēnīgums kustībās un
domāšanā, sasprindzinājums, neizskaidrojamas galvas vai muguras sāpēs. Smagas
depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas
domas.
Depresijai ir vairāki veidi, norādīts vietnē depresija.lv. Viena no biežāk
piesauktajām ir pēcdzemdību depresija. Tā sākas grūtniecības periodā vai gada
laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji var izpausties ar emocionalitāti, raudulību,
aizkaitināmību, traucētu miegu, bet ar laiku var apgrūtināt rūpes par mazuli un
sevi pašu. Vēl labi zināmi ir sezonāli garastāvokļa traucējumi rudenī un ziemā,
kad diennaktī samazinās gaišais periods.
Maskēta depresija var izpausties ar fiziskām sūdzībām, kā
galvas vai vēdera sāpēm, nogurumu, un izmaiņām uzvedībā, piemēram, apreibinošu
vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos. Gados vecākiem
cilvēkiem depresija var iestāties, mainoties sociālajām lomām, zaudējot
tuvinieku, pasliktinoties fiziskās veselības stāvoklim. Bērniem tā izpaužas ar
garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.
Lielāks
risks perfekcionistiem
Lielāks risks saslimt ar depresiju ir tiem, kam šādas
veselības problēmas bijušas arī tuviem radiniekiem vai kuri bērnībā vai vēlāk
dzīvē piedzīvojuši smagu psiholoģisku traumu. Tāpat to veicina tādas personības
iezīmes kā paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts
pašvērtējums. Risku rada arī ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi, apreibinošo
vielu lietošana.
Labā ziņa ir tā, ka depresija ir ārstējama slimība, taču
svarīgi laikus vērsties pie speciālista pēc palīdzības, uzsver Veselības
ministrija. Var vērsties pie ģimenes ārsta vai uzreiz apmeklēt kādu psihiskās
veselības speciālistu.
Lai saprastu, vai pacientam ir depresija un
cik ļoti viņš cieš no šīs slimības, ārsts veiks izmeklējumus un noteiks
diagnozi. Ja aizdomas apstiprināsies, piemēros labāko ārstēšanās metodi. Tā var
būt gan psihoterapija, gan medikamentoza ārstēšana.
Neārstējoties depresija sāk negatīvi ietekmēt fizisko,
psihisko un sociālo stāvokli. Smagākajā izpausmē tā var apdraudēt dzīvību, jo
slimības dēļ var zust apetīte un slāpju sajūta, kā arī būtiski pasliktināsies
ķermeņa fiziskā funkcionēšana. Nereti klīniskā depresija var novest pie
pašnāvības, tāpēc pret pirmajiem depresijas simptomiem jāizturas ļoti nopietni
un laikus jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības.
“Nevaru teikt, ka depresija ir pilnībā pazudusi.
Atveseļošanās aizvien ir procesā. Taču tagad esmu iemācījusies kontrolēt
simptomus,” stāsta Anna. “Esmu nomainījusi vairākas vides, kas arī ietekmēja,
cik slikti es jutos.”
UZZIŅAI
Atpazīsti saslimšanu!
Iespējams, tā ir
depresija, ja vismaz divas nedēļas pēc kārtas ir:
/ nomākts
garastāvoklis, neapmierinātība;
/ nogurums,
enerģijas trūkums;
/ interešu,
dzīvesprieka zudums;
/ bezcerība un
vainas izjūta;
/ grūtības iemigt
vai pamosties;
/ domas par
pašnāvību.
Kur meklēt bezmaksas palīdzību?
/ Runā ar savu
ģimenes ārstu!
/ Krīžu un
konsultāciju centrs “Skalbes”, tālrunis – 67222922, 27722292;
/ Pusaudžu resursu
centrs, tālrunis – 29164747.
Avots:
Veselības ministrija.
UZZIŅAI
Izpildi
testu!
To,
vai cilvēka stāvoklis ir atbilstošs depresijai, dažu minūšu laikā var noteikt
portālā “Depresija.lv”, aizpildot pašnovērtējuma aptauju.
