Iveta Reinsone
* * *
Ja kādreiz vēlies man
ko dāvināt,
Tad, lūdzu, uzdāvini man
Mirkli sava laika.
Desmit minūtes… Daudz?
Labi, lai būtu piecas…
Vēl mazāk…
Vien uzdāvini tā,
Lai tas būtu tikai
Mans laiks…
Lai Tu mirkli būtu vienīgi man,
Un es – Tev…
Tu vainīgi smaidi
Un klusītēm čuksti:
“Piedod, nav laika…”
Un es saprotu…
Visvairāk mums pietrūkst
mirkļa…
