Televīzija fonā. Būt vai nebūt?
Vai arī jūsmājās visu laiku fonā skan televizors, pat ja
to it kā nemaz neskatāties? Iespējams, neesat aizdomājušies, kādu kaitējumu tas
var nodarīt.
Psihologi un citi veselības speciālisti norāda, ka, fonā skanot ieslēgtai televīzijai, tiek pārslogota
mūsu – jo īpaši bērnu – nervu sistēma un uztveres kanāli. Jo
vairāk kairinājumu mums apkārt, jo noslogotāka būs nervu sistēma. Pieaugušie
tīri labi prot ar to tikt galā, tomēr bērniem, it īpaši maziem, tā ir liela
pārslodze. Smadzenes tiek piesārņotas ar lieku informāciju, un, lai gan līdz
apziņai nonāk tikai neliela daļa, pārējais tiek apstrādāts un noglabāts
zemapziņā.
Bērniem līdz divu gadu vecumam vispār nevajadzētu skatīties
ekrānos. Savukārt pirmsskolas vecuma bērniem pie jebkāda veida ekrāniem
ieteicams atrasties ne ilgāk kā divas stundas dienā. Fonā skanošā televīzija
novērš uzmanību, traucē uztveri un ar laiku veicina koncentrēšanās problēmas.
Daudz labāk ir darboties klusumā vai uzlikt pieklusinātu
klasisko mūziku. Tās pozitīvā ietekme uz smadzeņu darbību un pašsajūtu ir
zinātniski pierādīta.
Izturībai, mieram, vielmaiņai un stājai
Viens no visuniversālākajiem vingrojumiem ir planks. Tas
ir vingrojums, kurā nav jākustas, bet vienkārši jānotur poza. Šim vienkāršajam
un vienlaikus sarežģītajam vingrojumam ir daudz pozitīvu blakņu.
Plankings spēcina dziļos ķermeņa muskuļus un korsetes daļu,
trenē līdzsvaru, koncentrēšanos, fizisko un mentālo izturību, kā arī uzlabo
vielmaiņu.
Galvenais ir pareiza poza. Jādarbojas pēc principa – labāk
mazāk, bet pareizi. Iesākumam noturēties pat 10 sekundes būs ļoti labi. Kad tas
izdodas, var pamazām – pa 3–5 sekundēm – ik dienas likt klāt, līdz spējat
izturēt vairākas minūtes.
Tātad – noliecies balstā guļus uz apakšdelmiem (pleciem
jāatrodas virs elkoņiem) un atbalsties arī uz ceļiem! Tad ceļus atrauj no zemes
un paliec balstā uz purngaliem! Visam ķermenim jābūt taisnam, arī galva jātur
taisnā līnijā ar mugurkaulu, mugura nedrīkst būt izliekta. Var balstīties arī
uz plaukstām – tām tad jāatrodas tieši zem pleciem. Lai kājas būtu taisnas,
papēži jāspiež grīdā. Planku var taisīt arī uz sāniem. Ja poza ir pareiza, tad
krūškurvis ir atbrīvots un ir viegli elpot.
Vingrojuma laikā būtiski elpot ar diafragmu – ieelpā caur
degunu vēders piepūšas, izelpā caur muti – saplok.
Vingrojumu beidzot, vispirms pieliec ceļus pie grīdas, tad pastiepies un
tikai tad nolaidies lejā uz grīdas!
Kas ir peldētāja auss?
Vasara ir īstais laiks baudīt ūdenspriekus. Peldoties
jādomā gan par drošību, gan veselību. Viena no biežākajām ar peldēšanos
saistītām problēmām ir ārējās auss iekaisums jeb t.s. peldētāja auss slimība.
Pārāk liels mitrums ārējā auss ejā var izraisīt auss ejas
ādas bojājumu, kas sekmē baktēriju vai sēnīšu iekļūšanu dziļākos audos.
Visbiežāk šī saslimšana skar bērnus no septiņiem līdz 12 gadiem, kuri ilgstoši
uzturas ūdenī. Pazīmes ir sāpoša auss, izdalījumi auss ejā, auss apsārtums vai
pietūkums, dažkārt var būt paaugstināta temperatūra.
Problēmas var sagādāt arī sēra korķi, kas, ūdenim iekļūstot
auss ejā, var uzbriest un izraisīt dzirdes pasliktināšanos, šalkoņu, pilnuma
sajūtu ausī un pat sāpes.
Kā pasargāties? Iekļūt ūdenim ausīs neļaus mīkstie silikona
aizbāžņi, kas paredzēti galvenokārt gadījumiem, kad bungplēvītē ir caurums.
Peldcepure no slapjuma nepasargās.
Pirms intensīvas peldēšanās auss ejā var iepilināt olīveļļu vai izmantot
īpašu aerosolu, lai taukainais slānītis aizsargātu dzirdes orgānu. Savukārt pēc
tam ieteicams lietot 2–3 speciālus auss ejas higiēnai paredzētus pilienus, kas
radīs tajā skābu vidi. Izmirkušas ausis ieteicams izpūst ar fēnu, nevis slaucīt
ar dvieli.
Groziņā liec uzmanīgi!
Sākoties sēņu laikam, ik gadu aktualizējas jautājumi –
kuras sēnes ir ēdamas un kā tās pagatavojamas.
Tā kā sēnes no augsnes un gaisa uzsūc visus toksīnus un piesārņojumu,
tās vajadzētu lasīt pēc iespējās tālāk no ceļiem un pilsētām. Veselības
speciālisti iesaka groziņā nelikt pāraugušas un bojātas sēnes un nekādā
gadījumā neēst tādas, par kuru lietošanu uzturā neesat pārliecināti.
Atpazīšanai talkā varētu nākt AS “Latvijas valsts meži” izstrādātā mobilā
lietotne “Sēnes Latvijā”, kur tās var atzīt pēc attēla, nosaukuma un citām pazīmēm.
Runājot par termisko apstrādi, veselības speciālisti iesaka
svaigā veidā tās tomēr nelietot, kaut arī apstrādes procesā tās zaudē daudz
vērtīgo vielu. Vislabāk ir sēnes novārīt 10–15 minūtes verdošā ūdenī, tad
notecināt sietā un gatavot pēc izvēlētās receptes. Nevārītas drīkst ēst
baravikas, šampinjonus jeb atmatenes un gailenes (par pēdējām gan domas dalās).
Lai gan sēnes ir diētisks produkts, no tām vajadzētu
uzmanīties cilvēkiem ar jutīgu kuņģi, jo tas tomēr ir smags ēdiens to sastāvā
esošā hitīna dēļ. Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo alkohols
pastiprina toksisko vielu iedarbību.
Lai sēnes saglabātu ilgākam laikam, tās var sālīt, marinēt
un kaltēt. Jāatceras, ka sālītās sēnes pirms lietošanas vairākas stundas
jānomērcē, lai samazinātu sāls patēriņu organismā.
