Normunds Vīksna, mežkopis:
– Mana iecirkņa robežās šogad nav manīts lācis, arī iedzīvotāji nav runājuši par tā esamību. Toreiz Virešu pagastā bija redzētas tikko svaigas lāča pēdas. Tā kā ir bagātīgs melleņu gads, neizslēdzu iespēju, ka lāči staigā šurpu turpu pa mežiem un to ceļi ar cilvēkiem var krustoties. Tomēr ikvienam sociālajos tīklos vajadzētu izvērtēt informācijas patiesumu un avotu, jo dažkārt var redzēt mākslīgi radītas montāžas.
Rūta Zepa, valsts vides inspektore:
– Jā. Jo no lāča nevar nekur paslēpties. Ja satieku mežacūku vai alni, varu kaut kokā uzkāpt. Man arī daudzi cilvēki saka, ka viņiem šogad ir bail iet mežā sēnēs vai ogās. Man šovasar pašai mežā pie Rencēniem lācis uzrūca kādus 50 metrus no manis. Tas pilnīgi noteikti bija lāča rūciens. Es tagad mežā uzturos tā, lai automašīna ir redzamības attālumā. Alūksnes pusē nesen lācis govi saplēsa, un tas mani biedē. Lācis var būt arī ziņkārīgs un var nākt klāt cilvēkam, un, ja cilvēks ne tā pakustēsies, tad ar ķepu var novilkt un sajust asins garšu.
