Latvijai vienīgajai no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm nav robežlīguma ar Krieviju.
Latvijai vienīgajai no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm nav robežlīguma ar Krieviju. Kopš maija sākuma no laikrakstu lapām nezūd ziņas un viedokļi par iespējamo rīcību, lai domstarpības ar Krievijas pusi mazinātos. Konflikta būtība — Krievija kategoriski iebilst robežlīgumam pievienotajai Latvijas vienpusējajai deklarācijai, kas skaidro, ka kaut kad neparedzamā nākotnē varētu apspriest robežu regulēšanu un runāt
par kādreiz Latvijai piederošās teritorijas īpašumu kompensāciju. Krievija to traktē kā teritoriālu pretenziju izvirzīšanu un apgalvo, ka Latvijai nekad nepiekāpsies. Strīdus teritorija — Abrene — ar aptuveni 1909 kvadrātkilometriem aizņem trīs procentus no Latvijas teritorijas jeb 12 procentus Latgales teritorijas.
Grupa Latvijas politiķu ar prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu priekšgalā ir pārliecināti, ka līgumu vajadzēja parakstīt un pēc tam sarunu procesā ar Krieviju un Latvijas Satversmes tiesā izvērtēt. Ja Satversmes tiesa atzītu, ka līgums, atdodot Abreni Krievijai, negroza Satversmes 3. pantu (būtiski nemaina valsts teritoriju), tad tautas nobalsošana par līgumu nav nepieciešama. Satversmes 3. pants nosaka: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”
Latvijas valdības vadošās koalīcijas vadītāji ir pārliecināti, ka viss notiek, kā tam jānotiek, un nedomā atkāpties no deklarācijas pievienošanas. Šīs Latvijas politiķu grupas galvenais arguments ir — Krievijai nepieciešams bezvīzu režīms ar ES. Kamēr Krievija nebūs ar visām valstīm parakstījusi un ratificējusi robežlīgumus, pie atvieglota vīzu vai bezvīzu režīma tai netikt. Eiroparlamenta deputāts Georgs Andrejevs uzskata, ka Krievija cīnās par to, lai nebūtu jāatzīst Baltijas valstu okupācijas fakts, nevis par teritorijām. Viņš iesaka Latvijai nesteigties un veicināt starptautiskas ekspertu grupas izveidošanu, lai izvērtētu konsekvences no zinātniskā un tiesiskā viedokļa. G. Andrejevs iesaka nesteigties, jo Latvijai pašai viss jāizlemj, tāpēc nevajadzētu paļauties uz īpašu ES institūciju atbalstu. Privātās sarunās tie valcēnieši, kuri sevi uzskata par Latvijas patriotiem, ir pārliecināti, ka Abreni bez kompensācijas atdot nevajadzētu.
