Droši vien retais šobrīd Latvijā nav dzirdējis par spožo nakts pastaigu taku Smiltenes Vecajā parkā, ko varēja izbaudīt Smiltenes simtgades svinību laikā 17. un 18. jūlijā. Pati “Teiksmu par gaismas bruņinieku” izdzīvoju sestdienas naktī. Vecais parks man vienmēr šķitis šarmants, taču tonakt zuda realitātes sajūta. Tā, it kā nemaz neatrastos Smiltenē. Tiešām iespaidīgi! Emocijas paspilgtināja fakts, ka Smiltene ir manas mājas vairāk nekā trīsdesmit gadus. Dodoties neierastajā pastaigā, pie katra gaismas objekta parkā gribējās uzkavēties ilgāk, lai izbaudītu šo neticamo mirkli. Pie “Brūža” emocijas bija tik sakāpinātas, ka acīs sariesās asaras par to skaistumu, kas mums dots šajā brīdī. Taču kaut kas pārpasaulīgs bija pie ūdenskrituma. Pieļauju, ka tas daudziem ļāva pacelties pāri ikdienai.
Varam būt lepni par simtgades svētku režisoru un šīs nakts pastaigu takas idejas autoru Kārli Anitenu. Mūsu pašu smiltenieti! Viņš iedeva cilvēkiem to, kas viņiem bija vajadzīgs, – neviltotu prieku, sajūsmu, to dzirksti, kas “Covid-19” laikā bija sākusi dzist. Protams, aiz Kārļa vēl ir komanda, iesaistīti ir daudzi.
Droši vien bijāt lasījuši, ka režisors iedvesmojās no brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju darba “Ceļavārdi gaismas bruņiniekam”. Savulaik mani ļoti uzrunāja Koelju, izlasīju visas viņa grāmatas. Interesanti, ka tieši “Ceļavārdi” bija mana mīļākā šī rakstnieka grāmata. Agrāk mēdzu interesantāko lappušu numurus uzrakstīt grāmatas beigās. Šajā darbā mani pirms gadiem desmit, ja ne pat vairāk, “uzrunāja” 25 lappuses, īpaši viena, jo to esmu apvilkusi ar zīmuli.
Lūk, kas tajā rakstīts: “Gaismas bruņinieks pievērš uzmanību ikdienas dzīves mazajiem brīnumiem. Viņš spēj saskatīt visu skaisto tāpēc, ka skaistums mīt viņā pašā, jo pasaule ir milzīgs spogulis, kas atspoguļo katra cilvēka vissīkāko sejas vaibstu. Gaismas bruņinieks labi pazīst savus trūkumus un iespēju robežās tomēr dara, ko spēj, lai grūtību brīdī nezaudētu dūšu.”
Lasot šīs rindas, gribas teikt, ka mums tagad ir savs gaismas bruņinieks un tas ir Kārlis Anitens. Tiem, kas nezina, – ideja par pastaigu taku parkā neradās pirms gada, kad simtgades darba grupa sāka strādāt pie svētku scenārija. “Teiksma par gaismas bruņinieku” radās maija beigās, jūnija sākumā. Vēl jo vairāk – tas ir fantastiski un neticami, cik īsā laikā tapa kas tāds, kas vēl ilgi sildīs cilvēku sirdis. Pilsētai novēlu noturēt šo augsti uzlikto latiņu. Lai arī turpmāk izdodas pārsteigt pozitīvi!
