Esi sveicināta, Smiltene, savā simtgadē! Manā sirdī Tu esi jau 32. gadu. Tieši šeit es, mammas sapucēta, deviņdesmito gadu pirmajā pusē nedaudz kautrīgi rokās turēju savu Ābeci, ko, uzsākot skolas gaitas, 1. septembrī baltos cimdos Smiltenes ģimnāzijā pasniedza toreizējais skolas direktors Ainārs Mežulis. Smiltene ir sirds cilvēku pilsēta! Tādas ir visas manas audzinātājas – Gunta Lapiņa, Dagnija Feldhūne un Marija Marksa. Viņas raksturo plaša sirds, gudrs prāts, cieņa un atbildība pret skolēniem. Audzinātājas ir palīdzējušas man izaugt un noticēt sev. Smiltene ir pati labākā vieta ar pašiem sirsnīgākajiem un rūpīgākajiem mediķiem, kur piedzimt manai meitai. Arī viņa nokļuva sirds cilvēku (Guntiņas, Dacītes un Dinas) rokās bērnudārzā “Pīlādzītis”. Cilvēks – tā vienmēr būs lielākā vērtība. Vēl lielāka vērtība – laimīgs cilvēks. Dievs, dod mums katram sagaidīt savu simto dzimšanas dienu un justies tik skaistiem, dzīvīgiem un krāšņiem kā Smiltenei savos simts! Tāpēc novēlu ikkatram smiltenietim ne vien būt stipram, bet arī laimīgam un dzīvi mīlošam! “Ziemeļlatvija” smilteniešiem jautāja, ar ko viņiem mīļa ir Smiltene. Viss it kā šķietami vienkāršais un ierastais, taču tas aizkustināja. Un vēl – man acīs sariesās asaras, kad savu sveicienu Smiltenei simtgadē atsūtīja mana mamma. Viņa pateicās par doto iespēju dzīvot Smiltenē. Kurš gan par kaut ko tādu pasakās?! Kas zina, varbūt dzīve Smiltenē mums tiešām ir dota kā iespēja. Novērtēsim un sargāsim to!
Evita Ūdre, “STV studija” žurnāliste
Pilsēta man ir mīļa ar dabu, reljefu un mazpilsētas šarmu, kas piemīt Smiltenei. Tie ir entuziastiskie smiltenieši, kuri ir savā īstajā vietā un savu darbu veic ar pilnu atdevi neatkarīgi no tā, vai tās būtu mazas un vienkāršas lietas, vai lielas un ievērojamas. Bieži vien savā ikdienā šie cilvēki dara vairāk nekā pienākums liek.
Smiltenei novēlu attīstīties, pilnveidoties, būt skaistākai un zaļākai, vienlaikus saglabājot savu mazpilsētas šarmu. Nespēju iedomāties, ka Smiltene varētu būt kā Valmiera vai citas lielās pilsētas. Mēs esam mazi, ar savu burvību. un tā arī ir Smiltenes “odziņa”. Smilteniešiem vēlu mīlēt savu pilsētu, jo par to, ko mīlam, arī rūpējamies. Lai Smiltene kļūst vēl skaistāka un pilnīgāka!
Vija Purgale, pensionāre
Smiltene man ir mīļa ar savu kādreizējo darbavietu – “Smiltenes pienu”. Uzņēmumā nostrādāju 19 gadus par laboranti. Tas bija smags, bet interesants darbs. “Smiltenes piena” kolektīvs bija labs, taču vienreizēja ir Gita Mūrniece, kas šo uzņēmumu attīstīja tādu, lai to ar labu vārdu pazītu visā Latvijā. Tas ir viņas nopelns.
Ziniet, es neizvēlētos nevienu citu vietu pasaulē dzīvošanai kā tikai mūsu mīļo Smilteni. To simtgadē novēlu ikvienam – neklīst pa pasauli, bet par mājām saukt Smilteni, šeit dzīvojot, strādājot un atpūšoties. Lai tā kļūst vēl skaistāka!
Ineta Groza, apdrošināšanas speciāliste
Esi pats pozitīvs, un tad arī ap tevi viss mainīsies! Par to, īpaši šajā gadā, var pārliecināties Smiltenē. “Covid-19” laiks ļāva Smilteni un tās apkārtni atklāt arvien no jauna. Daba pie mums un viss apkārtējais ir augstā līmenī, tikai nereti mēs, uz vietas dzīvojot, to nepamanām un nenovērtējam. Ieraugot bildes internetā, kur Vecais parks nobildēts no putna lidojuma, biju šokā. Tik neaprakstāmi skaisti! Šonedēļ izbaudīju saulrietu Smiltenes “stounhendžā” – fantastiski! Mums apkārt ir tāda bagātība – ezeri, kuros brīvi peldēties, meži, kur ogot, sēņot vai vienkārši atpūsties. Tikai jāatceras, ka mums katram jābūt atbildīgam par to, kādā vidē dzīvojam. Novēlu Smiltenei arī nākotnē būt tikpat skaistai un sakoptai, lai visi par to allaž varam būt lepni!
Agija Sinka, kafejnīcas/bistro “Trīs pipari un kūkas” īpašniece
Smiltene ir vislatviskākā pilsēta Latvijā. Smiltenē ir uzaugušas manas abas meitas un mazmeita. Šī ir pilsēta, kurā piepildīju savu sapni, veiksmīgi uzsākot uzņēmējdarbību. Smiltenē es jūtos stipra! Ne velti saka: stiprā pilsētā – stipri cilvēki. Un mēs, smiltenieši, tādi esam. Novēlu Smiltenei augt un augt! Paldies par doto iespēju dzīvot Smiltenē!
Zaiga Krūmiņa, ilggadējā Smiltenes pilsētas un novada bibliotēkas vadītāja, šobrīd pensijā
Smiltene ir mana pirmā un vienīgā pilsēta, šeit esmu dzimusi, augusi, skolā gājusi un satikusi savu pirmo mīlestību. Smiltene ir visa mana dzīve! Te izauguši un joprojām dzīvo un strādā arī mani bērni. Lai kur pasaulē nebūtu pabūts, nekur nav tik jauki kā pie mums Smiltenē. Šobrīd pilsēta ir īpaši skaista. Vieta, kur es tajā jūtos vislabāk, ir Cērtenes pilskalns.
Dzidra Jēkabsone, Smiltenes mūzikas skolas pedagoģe
Smiltenē dzīvoju kopš 19 gadu vecuma, kad arī sāku strādāt Smiltenes mūzikas skolā. Mana pirmā darba diena bija 1959. gada 1. aprīlī, joprojām mīlu savu darbu un esmu pateicīga, ka varu strādāt. Esmu ļoti pieķērusies šai pilsētai, tā ir neliela, bet skaista, zaļa, droša un samērā klusa. Negribētu dzīvot nekur citur.
Īpaši priecājos par pārvērtībām Vecajā parkā. No vienas puses, žēl dabiskuma un senatnīgā pieskāriena, bet no otras, – prieks, ka tas kļuvis tik krāšņs. Viss jaunais iekļaujas ainavā un parka aurā.
Lai Smiltenes novada lozungs “Vieta, kur augt!” plešas plašumā! Novēlu radīt jaunas darba vietas, lai jaunie cilvēki redzētu jēgu palikt dzīvot un strādāt savā pilsētā. Lai Smiltene nezaudē tās kultūras ieguves, kas ar smagu darbu sasniegtas un panāktas daudzu gadu garumā. Neļaujiet tām nogrimt!
Ivars Ādamsons, lauksaimnieks
Vecāki uz Smilteni pārcēlās, kad man bija desmit gadi. Šeit esmu pavadījis savas dzīves lielāko daļu. Smiltenē varam lepoties ar spēcīgiem cilvēkiem un uzņēmējdarbību, kas vairo smilteniešu labklājību. Aiz katra uzņēmuma nosaukuma stāv spēcīgs un spējīgs uzņēmējs, kurš ieguldījis pamatīgu darbu, lai Smiltenes vārds skanētu tālu.
Mums ir sporta laukumi, kartingi, augsta līmeņa sporta aktivitātes. Tas ir, pateicoties šiem aktīvajiem cilvēkiem, kuri to visu stumj, velk vai nes, bet rezultātā izkrāšņo Smilteni. Šeit cilvēkiem ir, ko darīt, jo sporta aktivitāšu daudzveidība ir liela. Vien ar mazu skaudību varam noskatīties uz kaimiņu novadiem, kuros kultūras dzīve ir aktīvāka. Pie tā mums jāpiestrādā. Paldies gribu teikt Gitai Mūrniecei par viņas ieguldījumu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas saglabāšanā un atjaunošanā. Smiltenei un smilteniešiem vēlu augt un turpināt visus labos darbus. Smiltene vienmēr ir bijusi aktīva un strādātgriboša pilsēta.
Dagnija Feldhūne, skolotāja Valmieras Valsts ģimnāzijā
Smiltene un es – tas iesākās ar mācībām vidusskolā. Ilgus gadus Smiltenes vidusskola, vēlāk ģimnāzija, bija mana darba ikdiena un svētki – mācīšana un mācīšanās kopā ar radošiem jauniešiem un zinošiem kolēģiem, skolas un pilsētas notikumu izzināšana un atdzīvināšana. Vērtīgs laiks!
Kultūras nama foajē kādā jaukā septembra dienā sākās manas ģimenes stāsts – mīlestības, atbildības un rūpju mācība. Zaļu bērnību un gudrus skolas gadus šeit izdzīvojušas arī manas meitas.
Tagad Smiltene kļuvusi par mājvietu, kur atgriezties pēc interesanta un laba darba Valmierā, bet par darba tikumu es saku lielu paldies Smiltenes ģimnāzijai. Imants Ziedonis ir teicis: “Jākopj sevī gudrība, jo augšup pa spirāli ved darbīgums, kurā svarīgs ir viss. Viedais iet pa spirāli.” Lai izdodas!
Jūlija Fanta-Aleksejeva, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākā inspektore
Smiltene man ir mīļa cilvēku un dabas dēļ. Mani priecē, ka pie vadības grožiem ir enerģiski un patriotiski cilvēki, kas rīkojas pilsētas iedzīvotāju interesēs, ko pierāda fakts, ka pagājušajā gadā novads bija starp tām piecām pašvaldībām Latvijā, kas tika atzīts kā ģimenei draudzīgākā pašvaldība. Priecē, ka Smiltene ar katru gadu attīstās, kļūst arvien skaistāka un sakoptāka, par to atzinīgus vārdus dzird arī no pilsētas viesiem. Lepojos, ka no manas dzimtās pilsētas nāk tik daudz talantīgu cilvēku, kuri sevi pierādījuši kā augstas klases speciālistus savā jomā.
Mani fascinē mūsu daudzveidīgā daba – mums ir vairāki ezeri, parki, meži ar pastaigu takām, turklāt šīs vietas tiek labiekārtotas, domājot par visu interesēm. Smiltenē domā gan par tiem, kas vienkārši vēlas pastaigāties un būt dabā, gan par aktīvāka dzīvesveida piekritējiem. Mūsu skaistajā mazpilsētā ir futbola, volejbola laukumi, kartingu trase, autotrase, slēpošanas trase, kur var skriet, skrituļot, slēpot, braukt ar velo.
Zane Megne, pasākumu producente
Smiltene manā dzīvē ir ļoti īpaša – esmu te dzimusi, te ir manas mīļās atmiņas no skaistās bērnības, te ir mani pirmie un īstie skolotāji, te vienmēr bijusi un būs mana ģimene – mans lielākais atbalsts un padomdevējs.
Smilteni tik īpašu padara tās cilvēki. Manā dzīvē tie bijuši mani vecāki, vecvecāki, skolotāji, draugi un kolēģi, kuriem varu teikt paldies par sniegtajiem padomiem, iemācītām dzīves vērtībām un pašu galveno – mīlestību. Lai arī ikdienā dzīvoju un strādāju Mārupes novadā, Smiltene man ir ļoti mīļa, regulāri šeit viesojos. Redzu, kā Smiltene aug un attīstās, kļūst arvien sakārtotāka. Tas ļoti priecē.
Zinu, ka nākotnē Smiltene noteikti kļūs par manu dzīvesvietu, iedvesmas avotu, par nākamo pieturas punktu manā dzīves stāstā. Novēlu Smiltenei turpināt augt un attīstīties. Smiltenes lielākā vērtība ir skaistā daba un cilvēki, tāpēc novēlu saudzēt un lolot mūsu dabas dāvanas, sargāt vienam otru un palīdzēt sev, saviem līdzcilvēkiem un savai pilsētai.
Ance Elstiņa, Liepājas Universitātes lektore, skolotāja
Smiltenē pagājusi mana bērnība un jaunības pirmie gadi, tās ir manu vecvecāku mājas. Ļoti īpaša vieta ir mana mīļā skola – Smiltenes ģimnāzija, jo tieši tur es satiku savu vīru Aivi. Taču mīļākā vieta Smiltenē vienmēr ir bijis Vecais parks, jo skolas laikā tajā vakaros ar draugiem satikāmies, lai dotos garās pastaigās un jauki pavadītu laiku. Ar nepacietību gaidu piektdienas vakaru, kad ieradīsimies Smiltenē, lai svinētu tās simtgadi. Neesam bijuši šeit pusgadu. Ļoti gribu redzēt atjaunoto pilsētas centru un Veco parku. Pagaidām to esmu redzējusi vien fotogrāfijās, ko smiltenieši ievieto sociālajos tīklos. Ar lepnumu skatos uz Smilteni, kā tā attīstās. Smiltene ir progresīva pilsēta, un tādai tai novēlu būt arī nākamajos simts gados!
Ruta Madarāja-Veisa, režisore, producente
Smiltene man ir mīļa ar mežiem. Manas mīļākās pastaigu vietas ir Spicieris un tālāk Niedrājs. Uz tiem dodos kājām, nevis mašīnā. Mani fascinē Smiltenes daba, novēlu to saudzēt un saprast, ka koki ir ļoti liela vērtība. Citviet pasaulē dara visu, lai saglabātu vecu koku, arī mums vajadzētu domāt ekoloģiskāk. Smiltenes apkārtnē ir burvīgas dabiskās pļavas. Priecājos, ka varu strādāt attālināti, – no Smiltenes, kur labprāt pavadu laiku. Smiltene ļoti attīstās un ir ekonomiski aktīva. Šeit var dzīvot, cepuri kuldams!
