Vēl tikai pirms mēneša Valkas un Valgas topošajā dvīņu pilsētas centrā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm par to, cik nozīmīgs ir šā centra izbūves projekts, jo vēsturiski Valka un Valga ir viena pilsēta divās valstīs un robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai.
Tagad, ejot uz Valgu, acīgākie valcēnieši pamanījuši atšķirību starp abām pilsētām. It kā sīku, bet tomēr pamanāmu.
Izvēlējās lētāko variantu
Izbūvējot jauno Valkas un Valgas dvīņu pilsētu centru, Igaunijas būvkompānijas, akciju sabiedrības “Trev-2 Grupp” celtnieki būvē arī jaunas ietves. “Ziemeļlatvija” uz Latvijas un Igaunijas robežas ievēroja, ka bruģa segums jaunajiem trotuāriem ir vienāds, taču atšķiras ietves apmales. Valkā (konkrēti Rīgas ielas posmā) uzstādītas betona apmales, bet ietves turpinājumam Valgā – granīta apmales.
Pāreja ir pamanāma un vizuāli ir par labu Valgai, tāpēc vairāki valcēnieši vaicā – kā tad tā, vai Valka ir otrās šķiras pilsēta salīdzinājumā ar Valgu? Un, galu galā, projekts dvīņu pilsētas centra izbūvei taču ir viens! “Ka tik nesanāk tā, ka šis kopīgais centrs nevis vieno, bet pretstata! Re, kā viņiem! Un kāpēc mums tā?” sašutusi teic Valkas pilsētas iedzīvotāja Olita Užane, kura dzīvo robežas tuvumā, būvdarbu epicentrā.
Valkas novada pašvaldība 2019. gada maijā publiskoja informāciju par toreizējās Valgas pilsētas valdes izsludināto projekta “Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība” būvdarbu iepirkumu. Toreiz tika uzsvērts, – lai iegūtu tehniski un ekonomiski labāko risinājumu, tiek rīkots viens būvdarbu iepirkums gan Valgas, gan Valkas pusei.
“Jā, būvprojekts abām pilsētām ir kopīgs, taču katrai pusei finansiālu apsvērumu dēļ ir savas izmaksas. Mums (Valkas novada pašvaldībai – redakcijas piezīme) projektējot bija tiesības izvēlēties būvmateriālus, un šajā gadījumā pašvaldība finansiālu iemeslu dēļ izvēlējās betona apmales, kas ir vairākas reizes lētākas par granīta apmalēm,” skaidro Valkas novada domes izpilddirektors Ainārs Zābers. Savukārt Valgas pašvaldība izvēlējusies granīta apmales, kas ir dekoratīvs apdares elements arī Valgas pilsētas vēsturiskajā centrā.
Valkas un Valgas dvīņu pilsētu centra izbūves darbi turpinās, un citas vizuāli īpašas atšķirības Valkas pusē no Valgas puses nebūs, atbild Ainārs Zābers uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai būvprojekta izpildē gaidāmas vēl citas vizuālas atšķirības.
Cenas atšķirība – “kosmiska”
Par atšķirīgajām Valkas un Valgas jaunā centra ietvju apmalēm diskusija izvērsusies sociālajos tīklos, tai pieslēdzies arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš šobrīd ir atvaļinājumā, savā komentārā norādot: “Valkā visas apmales ir šādas (betona – redakcijas piezīme), igauņu pusē vecpilsētas atjaunošanā jau bija dārgās (granīta – redakcijas piezīme). Tāpēc viņi izvēlējās dārgāko variantu. Būvniecības tāmēs tiek norādīti materiāli un, protams, cenas atšķiras katrai pozīcijai. Mūsu prioritāte bija ne tikai, lai smuki izskatās, bet arī nomainīt visus tīklus (ko igauņi savā pusē nedarīja), lai kalpo 50 gadus, nevis pēc pāris gadiem jālauž augšā.”
Diskusijā sociālajos tīklos iesaistījusies arī Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Smane, norādot, ka lēmums par apmalēm tika pieņemts ne uzreiz, bet rēķinot, konsultējoties un vairākkārtīgi pārrunājot, un betona apmales bija vienīgais variants. Ir arī valcēnieši, kuri diskusijā uzslavē pašvaldību par taupīgumu.
“Ziemeļlatvija” sazinājās gan ar atsevišķiem bruģa un apmaļu ražošanas uzņēmumiem, gan ar atsevišķiem būvniekiem un noskaidroja, ka granīta apmales patiesi maksā ļoti dārgi un Latvijā ietvēm šo produkciju izmanto salīdzinoši maz, – to dara tikai tie, kuri var to atļauties.
Uzņēmumā “Raunas bruģakmens” uzzinājām, ka granīta apmale maksā aptuveni 21 eiro metrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet betona apmale – augstākais, 2,60 eiro metrā (ieskaitot PVN).
Uzņēmums skaidro, ka granīta apmalēm ir pavisam citādākas, sarežģītākas ražošanas tehnoloģijas, arī pats izejmateriāls ir dārgāks, un tas sadārdzina gala produktu. Protams, granīta apmales izskatās daudz modernākas, skaistākas un arī kalpos nedaudz ilgāk nekā betona apmales, taču arī betona apmales kalpo ilgi – līdz pat 15–20 gadiem.
Piemēram, SIA “Raunas bruģakmens” ražo tikai betona apmales. Granīta apmaļu izgatavošana Latvijā nav izplatīta, šo produktu pārsvarā eksportē, piemēram, no Polijas, Ukrainas, Skandināvijas, un tas tiešām ir dārgs. Taču ir arī jāskatās katrs konkrētais objekts metros, piemēram, liels sadārdzinājums būs jūtams tad, ja granīta apmales ir nepieciešamas vairāku simtu metru garam posmam,” “Ziemeļlatvijai” teic kāds ceļu būves uzņēmuma pārstāvis.
Valkai izmaksas lielākas,
bet darbu vairāk
Pēc Valkas novada pašvaldības informācijas, kopējās Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra projekta izmaksas ir 5 303 109,34 eiro. Valgas pašvaldības kopējais budžets projektā ir 2 118 766,33 eiro (tai skaitā būvdarbu izmaksas – 1 938 592 eiro), izmaksas līdzfinansē Igaunijas–Latvijas programma.
Valkas novada pašvaldības kopējais budžets projektā ir 3 184 343,01 eiro (tai skaitā būvdarbu izmaksas – 2 977 307,60 eiro), izmaksas līdzfinansē Igaunijas–Latvijas programma un Latvijas valsts budžets.
“Valkas pusē būvdarbu izmaksas ir lielākas, jo veicam arī ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu un arī teritorijas ziņā mums ir lielāks darbu apjoms nekā igauņu pusē: būvdarbi aptver centrālo laukumu un trīs ielu (Rīgas, Latgales, Raiņa) posmus. Ja arī mēs izvēlētos granīta apmales, tad būtu jāatsakās no kādiem citiem darbiem,” skaidro Valkas novada domes Attīstības un projektu daļas vadītāja Jana Putniņa, kura jau kopš 2015. gada strādā pie Valkas un Valgas pilsētu kopīgā centra izveides projekta.
