Valkas pagasts ar piešķirto budžetu ir apmierināts un plāno attīstību.
Valkas pagasts ar piešķirto budžetu ir apmierināts un plāno attīstību
“Naudas mums pietiks. Esam arī ietaupījuši 2007. gadā,” tā pēc budžeta apspriešanas saka Valkas pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bašķis.
Šogad Valkas pagasta budžets ir gandrīz trīs reizes lielāks, tiesa gan, ja tam pieskaita vēl piešķirto dotāciju infrastruktūras sakārtošanai. “Pērn budžets bija 314 tūkstošu latu liels, bet šogad kopā ar ietaupītajiem 120 tūkstošiem mums ir 807 tūkstoši. Līdzekļu nav maz, ir tikai jārīkojas, lai attīstītos. Ir pēdējais gads, kad esam patstāvīgi, tādēļ vēl daudz jāpagūst. Tāpat kā citām pašvaldībām, arī mums prioritāte piešķirta izglītībai. Par skolēnu mācīšanu Valkas skolās norēķinu summa ir 60 tūkstoši latu. Apmēram 25 tūkstošus vajadzēs skolēnu pārvadāšanai. No valsts dotācijas noteiktu summu izdosim par jauna autobusa iegādi,” saka G. Bašķis.
Pievērsīsies ūdenssaimniecībai
Otrs nozīmīgs virziens būs vides sakārtošana. Plānojam daudz līdzekļu, piesaistot Eiropas Savienības naudu, ieguldīt ūdenssaimniecības un notekūdeņu kanalizācijas sakārtošanā Lugažos un Sēļos. Vairāk līdzekļu prasīs sociālā joma, jo uzskatām, ka laukos nav viegla dzīve, tādēļ tiem, kuriem klājas grūtāk, jāpalīdz. Visiem mūsu pagasta 1. līdz 4. klašu skolēniem piešķirsim brīvpusdienas, ja valdība neuzņemsies šo pienākumu,” saka G. Bašķis.
Izveidojot novadu, vajadzēs arī jaunu pakalpojumu centru, kas būs tagadējās pašvaldības vietā. “Ir doma no Valkas nomales to pārcelt uz Lugažiem. Vēl neesam izšķīrušies, ko darīt – pirkt kādreizējo bērnudārza ēku vai celt jaunu. Šim mērķim esam nolēmuši atvēlēt 200 tūkstošus. Darbu turpināsim ceļu uzturēšanā, kā arī savu īpašumu sakārtošanā,” apliecina G. Bašķis.
Atkal jādomā par dzīvokļiem
Pagastā ir atgriezusies dzīvokļu problēma.
“No Privatizācijas aģentūras esam paņēmuši atpakaļ 15 kādreizējās dzelzceļa un mežsaimniecības mājas, kuras ir bēdīgā stāvoklī. Valkā ir cēlušās dzīvokļu cenas, tādēļ daudzi tos lūdz mums.
Nauda šo māju remontam, kā arī ceļu sakārtošanai būtu, bet problēma tā, ka nav, kas to darītu, jo lēmējvarai nav ne ceļu remonta tehnikas, ne arī būvstrādnieku. Apkārtnē nav daudz firmu, kas to varētu uzņemties. Ceļu būvnieki mūsu ceļus remontē tikai tad, kad paši ar saviem uzdevumiem tikuši galā, arī celtniecības firmām ir diezgan daudz pasūtījumu. Šo problēmu nāksies risināt,” spriež G. Bašķis.
Domājot par pagastu novada sastāvā, G. Bašķis uzskata, ka cilvēkiem nevajadzētu klāties sliktāk. “Viss jau ir atkarīgs no cilvēkiem. Ja būs speciālisti ar izpratni, tad lietas ies, bet, ja burta kalpi un birokrāti, tad problēmas būs,” secina G. Bašķis.
