Smiltenes pagasta Ilgās šovasar sakoptu mazdārziņu un pilsētnieku iekoptu atpūtas stūrīšu, kur patverties svelmainajās dienās no saviem dzīvokļiem, ir vairāk nekā pērn. Ilggadējie dārza kaimiņi nereti ir draudzīgi un dāsni, savā starpā apmainoties stādiem un vēlāk arī ar ražu. Tā vienudien nokļuvu pensionāres Maijas Zariņas mazdārziņā, kur abiem ar vīru Jāni ir katram savi pienākumi. Dārziņu Zariņu pāris apsaimnieko jau trīsdesmit gadus, pārsteidzošākais, ka tajā nav nevienas nezāles.
Ja pavasarī varēja izbaudīt sēšanas, piķēšanas un dārza labiekārtošanas darbus, tad jūnijs un jūlijs ir lielais ravēšanas laiks. Pretēji vairākumam cilvēku, kam ravēšana rada nogurumu, mokas un uzliek pienākuma sajūtu, Maija ir sajūsmā. Vagu un dobīšu ravēšana cienījamā vecuma seniorei no sirds patīk un rada gandarījumu.
“Braucu ravēt dārzu katru dienu. Patika izveidojās jau aptuveni deviņu gadu vecumā, kad kolhozā bija jāravē garās cukurbiešu vagas. Tolaik motivēja fakts, ka par to var nopelnīt. Rekordu uzstādīju deviņdesmito gadu pirmajā pusē, kad ar kapli izravēju četru hektāru lielu cidoniju lauku, lai nopelnītu lielāku pensiju. Tagad gandarījumu rada rezultāts – viss ir tīrs un skaists. Tu staigā pa dārzu un izbaudi to! Nedaudz apkopju arī to kaimiņu dārzu, kurā paši vairs nesaimnieko. Daru to, lai skaistāks skats. Man savas vagas droši varētu atsūtīt arī vedekliņa, un es ar prieku izravētu, jo zinu, ka darba dēļ ne vienmēr viņai pietiek brīvā laika,” teic smilteniete Maija.
Viņa stāsta, ka nekas neparasts dārzā neaug, vien kartupeļi, gurķi, dilles, kāposti, burkāni, bietes, zirņi, cūkupupas un sviesta pupiņas. Neparastākais ir no Igaunijas atvestie sīpoli, kuru loki ir krietni kuplāki nekā ierastie. Toties viss kopā ar akurātu ravēšanu izskatās eleganti. Interesanti, ka Maija ravē nevis vakaros, kad ir vēsāks, bet pa dienu.
“Dārzā varu nodzīvot visu dienu, tas ir daudz patīkamāk nekā dzīvoklī. Mums šeit ir arī veca koka māja, ko pamazām remontējam, jo ir sapnis tajā dzīvot. Katru gadu aizvien grūtāk kļūst uzkāpt līdz piektā stāva dzīvoklim. Kad tajā ievācāmies, bijām krietni jaunāki un stiprāki,” piebilst Maija, no kuras joprojām strāvo enerģija.
Pirms pieciem gadiem viņa uz laiku zaudēja dzīvesprieku, jo abi ar vīru iekļuva autoavārijā, ko izraisīja kāds cits autovadītājs. Maija cieta smagāk, un ilgu laiku viņai bija gultas režīms. Seniorei izdevās ne vien pārvarēt operācijas, piecelties no gultas, bet arī atgūt dzīvotprieku.
Izbaudot silto vasaras laiku savā mazdārziņā, viņa ievērojusi, ka šovasar Ilgās notiek lielāka rosība. Dārzos rušināties sākuši arī gados jauni cilvēki. “To ir patīkami redzēt! Cik nu var, dārzeņus un ogas audzē arī seniori. Piemēram, mums pašiem nav siltumnīcas, bet kaimiņi vienmēr iestāda dažus domātus arī priekš mums. Dalāmies ar āboliem, mums ir vasaras, kaimiņiem – ziemas,” stāsta Maija.
Fotografējot laikrakstam, pensionāres dārzs izskatās nevainojams, taču pat tad viņa starp burkāniem pamana mazas nezāles, ko steidz izravēt. Seniore priecājas, ka dārzā nav daudz kaitēkļu. Izlasījusi, ka tos var aizbiedēt ar dažādām metodēm, tostarp kāpostu vagas galā iestādot samtenes. Pagaidām tas “strādājot”.
Maija ik katram mazdārziņa saimniekam novēl pamēģināt gūt prieku no ravēšanas procesa, lai pēc tam gardu muti varētu baudīt darba augļus.
