Šā gada maģiskākajā piecu dienu garajā lāpu skrējienā “Gaismas ceļš” pa 1836 kilometru garo robežu, visu distanci nesot lāpu, no kuras skrējiena laikā kopumā tika iedegti 87 ugunskuri, piedalījās arī dalībnieki no Smiltenes un Valkas novadiem. Šāds projekts, ko īsteno biedrība “1836”, “Stirnu buks” un garo distanču skrējējs Dins Vecāns, dalībniekus ne tikai iedvesmojis, bet devis tiem spēku un radījis neaprakstāmu vienotības sajūtu par Latviju.
“Tas ir kaut kas unikāls un sajūtās ļoti spēcīgs. Agrā 18. jūnija rītā devos uz Api, lai kopā ar saviem komandas biedriem no Valkas Andri Daini un Aināru Mazuru veiktu savu divdesmit kilometru garo gaismas ceļu līdz Gaujienai. Agris Knope šoreiz mums bija tehniskais atbalsts. Bez pavadošās mašīnas ceļā ar mums devās arī vietējie iedzīvotāji, dažs pat noskrēja visu posmu. Uz autoceļa pretimbraucošās mašīnas sveicināja. Finišā sagaidīja tautumeitas ar dziesmām, ugunskuru, pīrādziņiem. Organizācija visaugstākajā līmenī. Nākamajās dienās tiešsaistē sekoju līdzi, kā Latvija tiek izgaismota no abām pusēm, lai gaisma kopīgi tiktu iedegta Kolkā,” saviļņots ir “Gaismas ceļa” dalībnieks no Smiltenes Vairis Krauklis.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka, sagaidot vasaras saulgriežus, 16. jūnijā divas gaismas lāpas no Krāslavas uzsāka ceļu viena otrai pretī, lai 20. jūnija novakarē satiktos Kolkas ragā. Dalībnieki mainījās aptuveni ik pa divdesmit kilometriem, nododot lāpu viens otram un nodrošinot “Gaismas ceļa” nepārtrauktu ritējumu, vijoties ap Latviju. Skrējiens notika pa “1836 ceļu”, kas 2018. gadā tika dāvāts Latvijai tās simtgadē. Kopumā “Gaismas ceļā” devās 46 vienības pa ziemeļu pusi un 41 – pa dienvidu pusi.
Zīmīgi, ka skrējēju interese par dalību šajā unikālajā projektā bija ļoti liela. Smiltenieši Liene Brūvele, Rubens Pāvils Šulcs, Anda un Agnese Jaunmuktānes un Austris Kalniņš “Gaismas ceļu” devās veikt uz zilo ezeru zemi Latgali, nedaudz vairāk kā divas stundas automašīnā mērojot ceļu uz Zilupes novada Pasieni. Tur, netālu no Krievijas robežas, sākās viņu gaismas un spēka pilnais ceļš, izgaismojot Latviju. “Šī bija Rubena ideja, esmu pateicīga, ka viņš uzrunāja piedalīties. Mūsu distances sākums bija pulksten 23.15. Iepriekšējie distanču dalībnieki piedzīvoja gan karstumu, gan lietusgāzes. Mums bija patīkams laiks, arī migla, radot mitrumu, palīdzēja. Par pašu projektu – fantastiski! Skrienot dziedājām latviešu dziesmas, lēkājām, katrs kādu brītiņu paskrēja ar lāpu rokās. Lai arī aiz mums brauca pavadošā mašīna, klāt piebrauca policija un lūdza, vai arī viņi nevar mūs pavadīt. Ļoti, ļoti vienojošs un aizkustinošs skrējiens. Lāpu Latgalē nodevām vienam puisim no Valmieras. Patīkami ieraudzīt “savējos”! Liekas maģiski, ka šis skrējiens noslēdzās Kolkā. Skrējiens saliedēja ne tikai sportistus, bet visu Latviju. Mūsos ir spēks,” pateicīga par iespēju piedalīties “Gaismas ceļā” ir smilteniete L. Brūvele.
Valcēnietis A. Dainis tāpat kā citi “Gaismas ceļa” dalībnieki uzsver emocionalitāti un patriotismu. “Ieraudzīju internetā informāciju un sapratu, ka ir jāatbalsta šāds patriotisks skrējiens. Labprāt būtu izvēlējušies skriet savā Valkas novadā, taču reģistrācijas brīdī šos etapus jau bija aizņēmuši citi skriešanas entuziasti, tāpēc sākām Apē. Skrienot pie sevis nodomāju, ka smilteniešiem ir paveicies, ka Api pievienos Smiltenes novadam, jo apenieši ir ļoti sirsnīgi cilvēki. Patīkami redzēt, ka Apes sporta skolas audzēkņi iesaistījās. Tas ir vērtīgākais, ka jaunā paaudze saprot, ka “Gaismas ceļš” ir vajadzīgs un svarīgs mums visiem. Cepuri nost organizatoriem, viņi ir talantīgi,” iespaidos par skrējienu dalās valcēnietis A. Dainis.
Veidot gaismas un mīlestības ceļu palīdzēja radīt arī dvīņumāsas Elita Zālīte un Žanete Leimane no Smiltenes, skrienot 28 kilometru garo posmu no Ilūkstes līdz Subatei kopā ar komandu no Ogres. “Ilūkste ir mūsu dzimtā puse. Skrējienu sākām piecas minūtes pirms pusnakts, ik pa kilometram mainoties ar lāpu. Garāmbraucošās mašīnas signalizējot sveicināja, īpaši sirsnīgi mūs sagaidīja 11. kilometrā divas sievietes ar iekurtu ugunskuru. Ogres komandu iepriekš nepazinām, bet šis īpašais skrējiens ļāva iepazīt jaunus domubiedrus Sandru un Jāni Gaiļus un Robertu Ivzānu,” teic Ž. Leimane.
Īsumā par
“1836 ceļu”
“1836 ceļš” simbolizē ceļu uz brīvību.
To trīs gadu garumā, sākot ar 2016. gadu, veidoja gājēji – brīvprātīgie, kas devās ekspedīcijās pa Latvijas pierobežu, meklējot, atklājot, ieraugot katras vietas unikalitāti tās dabā, vēsturē un cilvēkos, lai galu galā to visu apvienotu vienā, nedalāmā Ceļā, ļaujot lepoties par savu Tautu, Zemi un Valsti.
Lai arī ceļš uz brīvību izklausās viegls un gaišs, tas vienmēr piedāvā kādus grūtākus brīžus, un, pateicoties tiem, mums ir iespēja kļūt viedākiem un gudrākiem.
Arī šī brīža Latvijas un pasaules situācija visus cilvēkus ir ievedusi grūtā laikā ar daudziem izaicinājumiem. Lai neapjuktu to priekšā, mēs izvēlamies vairot Gaismu sevī, ļaujot iemirdzēties skaistajam mums apkārt.
*informācijas avots: 1836.lv
