Elīna Kubuliņa-Vilne
Salna pavasarī
Gaišu domu pieskāriens
Caur ievu smalkiem
Ziediem uzvirmo
Kā smarža cauri
Visām šūnām plūstoša.
Varbūt šodien viss mainīsies,
Varbūt tavs smaids
Kā sendienās ar siltumu
Sirdi piepildīs,
Varbūt viens vārds,
ko gaidu
Tik ļoti, liks atplaukt
Cerību pumpuriem,
Varbūt…
Bet ievas steidz noziedēt,
Ātri un nesāpīgi,
Un tava dvēsele,
Salta kā salna pavasarī,
Nosaldē pēdējos ziedus.
Starp tevi un mani
Starp tevi un mani
Ir plaisas caur
Akmens rievoto
Sānu kā piekusuši
Gaismas stari.
Starp tevi un mani
Vairs nav tas
Magnētu spēks,
Kas pārdroši
Nelaida vaļā,
Bet turēt tik cieši
Nelikās grēks.
Kas tagad starp
Tevi un mani?
Divi izdeguši,
Sveci pametuši,
Sirdī noklīduši gari.
Neatstāj visās
Pasaules noteku
Renstelēs mani…
Neatstāj, es lūdzos
Šo pavasari…