Latvijas Zemnieku federācija uz “ManaBalss” lūgumu komentēt savu nostāju jautājumā par pesticīdu lietojuma ierobežošanu atbildēja lakoniski: “Viennozīmīgi.”
Plašāk komentēt šo jautājumu, kas sasaucas ar divām “ManaBalss” platformā virzītajām iniciatīvām – ES līmeņa iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus!” un “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā” –, federācija deleģēja Latvijas Biškopības biedrību.
Šeit tālāk publicējam
biedrības vēstuli
Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) nepārdomāta lietošana lauksaimniecībā atstāj lielu ietekmi uz vidi, tai skaitā uz biškopības nozari. Tas neatbilst Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nostādnēm par vidi saudzējošu un videi draudzīgu saimniekošanu.
1. Augkopības un dārzkopības nozarēs ir jāievēro integrētās augu audzēšanas pamatprincipi, kuri ir atrunāti likumdošanā MK noteikumos Nr. 1056 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība”. Latvijā bieži šis likums darbojas tikai uz papīra, bet netiek pielietots praksē.
Valsts augu aizsardzības dienestam ir jāpievērš lielāka uzmanība, vai tiek ievēroti integrētās augu audzēšanas principi, pirms sāk izmantot galējās nepieciešamības metodes un lietot augu aizsardzības līdzekļus. Saimniecībās aktīvās veģetācijas periodā ir jāveic lauku apskate. Tās laikā ir jānosaka kaitīgo organismu un nezāļu izplatības dinamika, pēc kuras tiek izvērtēta nepieciešamība lietot AAL.
2. Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ir jāizstrādā jauna tiešsaistes uzskaites sistēma – datu bāze, kurā jābūt reģistrētām visām AAL noliktavām, un ALL lietotājiem ir jāreģistrē savas AAL noliktavas un tajās esošie uzkrājumi tiešsaistes datu bāzē. Pirms došanās uz lauku, ALL lietotājam ir jāievada sistēmā darbīgās vielas dati, kuru tas uz lauka izsmidzinās. Tas atvieglos arī VAAD darbu, jo elektroniski varēs sekot lauksaimnieku darbībai un izslēgt iespēju maldināt sabiedrību pārkāpumu gadījumā.
3. Obligāta prasība ir aizsargjoslu ievērošana pie ūdenstecēm un aizsarggrāvjiem – 10 metri, kā arī vismaz divi metri no novadgrāvjiem.
4.Visās meliorācijas sistēmās, kurās ūdens ir klātesošs un plūstošs, ir jāievēro aizsargjosla 10 metri. Pretējā gadījuma notiek vides piesārņošana ar AAL.
5. Ņemot vērā sabiedrības intereses, ir jāaizliedz glifosātu smidzināt divas nedēļas pirms rapša un graudaugu kulšanas. Ir jābūt argumentētam, kāpēc šāda metode vispār tiek pielietota. Šobrīd lauksaimniecības tehnoloģijas ir ļoti attīstītas, lai šādas metodes tiktu aizliegtas un netiktu pielietotas vispār.
6. Aizliegt smidzināt glifosātu vai to saturošus ķīmiskos līdzekļus zālājos ar ziedošiem augiem. Ir jāpārskata iespēja to aizliegt lietot maija, jūnija un jūlija mēnešos. Glifosātu smidzināšana ir pretrunā vides daudzveidības saglabāšanai.
7. Aizliegt smidzināt augu augšanas regulatorus dienas laikā uz ziedošiem augiem: vasaras/ziemas rapsim, lauku pupām. Mūsu ekspertu vērtējumā, tā nav integrētā augu audzēšana, jo nodara kaitējumu videi un apputeksnētājiem. Augkopjiem vienmēr ir izvēle izsmidzināt ķīmiskos preparātus vakara stundās, kad nenotiek apputeksnētāju aktīva darbība.
8. Pievērst lielāku uzmanību mācībām augu aizsardzības apliecību izsniegšanā. Ir nepieciešams vairāk izglītot operatorus, kuri strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Esam vairākkārt saņēmuši atsauksmes, ka traktorists, kurš strādā uz lauka, nezina, ko tieši smidzina, kas tā ir par vielu un kādam nolūkam tā paredzēta. Ir papildus jāizglīto par darbīgām vielām, to iedalījumu, darba drošību un AAL ietekmi uz vidi.
Šie argumenti, kas vērsti uz integrēto augu audzēšanu un vides daudzveidības saglabāšanu, ir jāņem vērā un jāievēro visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma un saimniekošanas veida.
