Šis ir rapšu ziedēšanas un jaunu sociālo tīklu profila fotogrāfiju laiks, kur cilvēki vieni vai pat grupās redzami saulainajos, rapšu dzeltenuma pielietajos laukos. Skaisti! Bet vai par fotosesijas vietu vajadzētu izvēlēties rapšu laukus? Latvijas Dabas fonds ir aicinājis nebildēties rapšos, sākotnēji pamatojot ar to, ka rapši šobrīd tiek migloti ar insekticīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkiem. Vēlāk kā aicinājuma mērķi norādot, ka tā nav Latvijas tradicionālā ainava.
Par to, cik veselībai kaitīgi ir atrasties ziedošā rapšu laukā, vai lauksaimnieciskā darbība patiešām kaitē bitēm un kāpēc vajadzētu vai nevajadzētu iet rapšu laukā, “Ziemeļlatvija” devās noskaidrot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valkas birojā.
LLKC Valkas biroja uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele Latvijas Dabas fonda priekšsēdētāja Andreja Brieža teiktajam par to, ka rapši nav Latvijas tradicionālā ainava, piekrīt, bet tas nebūt nav vienīgais un galvenais iemesls, lai neietu rapšu laukā. Ir vēl arī aspekts, ka lauksaimnieks, apsējot un kopjot rapšu lauku, ir ieguldījis nozīmīgus līdzekļus (600–800 eiro/ha) un nav plānojis daļu ieņēmumu zaudēt tikai tāpēc, ka kādam ir vēlme izbradāt sējumu, lai uzņemtu pēc iespējas iespaidīgāku fotogrāfiju, ko uzlikt kā profila bildi sociālajos tīklos. Un pēc tam, kad fotografēties gribētāji ir pabijuši rapšu laukos, dēļ to specifiskās, nepatīkamās smaržas, iespējams, tie domā, ka lauki ir bijuši saindēti, bet neiedomājas, ka tā smaržo rapšu ziedi, un asociē to ar ķimikālijām, tikmēr lauksaimnieks tiek pasludināts par “ļauno”.
Ir taisnība, ka praktiski jebkuru augkopības kultūru var izaudzēt, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus (AAL), bet rapsis ir no tām kultūrām, kuru audzējot bez insekticīdu (pret kukaiņiem) un fungicīdu (pret sēņu slimībām) lietošanas rezultāts būtu ļoti bēdīgs.
Pārsvarā cilvēki, kuri nav informēti par kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām, neizprot, kāpēc tiek veikti smidzināšanas darbi pa ziedošu rapsi. Jāteic, ka ne vienmēr tiek lietoti AAL, dienas laikā lauksaimnieks var veikt auga virsmēslošanu, kas notiek, augam caur lapām saņemot nepieciešamās barības vielas. Dienā tiek veikta arī augu apstrāde ar fungicīdu, kas palīdz augiem pārciest un ārstē dažādas sēņu ierosinātas slimības – galvenā no tām ir rapšu baltā puve. To “ārstē”, kad rapši zied, jo tad iedarbība ir visefektīvākā.
Lielākais satraukums ir par AAL, kurus lieto, lai rapšus pasargātu no kaitēkļiem, galvenokārt no krustziežu spīduļu bojājumiem, jo tie praktiski var iznīcināt sēklu ražu. Spīdulis rapšu laukos parādās jau tad, kad ir tikai pumpuri, un savu ļauno darbu veic, kamēr rapši zied.
Skaistās vasaras dienās ziedošie rapši ne tikai vilina fotogrāfiju tīkotājus, bet arī ar savu smaržu pievilina bites, kuras vāc medu. Un te nu sākas lielā nesaprašanās starp lauksaimniekiem un biteniekiem. Latvijā nav reģistrēti insekticīdi ar marķējumu “Toksisks bitēm”, par kuru lietošanu trīs dienas pirms sējumu vai stādījumu apstrādes ir jābrīdina bišu saimju tiesiskie valdītāji, kuru bišu dravas (vai stropi) atrodas divu kilometru rādiusā. Reģistrētie AAL ir ar marķējumu “Spe8” – bīstams bitēm, kas paredz to, ka insekticīda lietošana vietās, kur ir ziedoši augi vai kur bites un citi apputeksnētāji aktīvi meklē barību, ir atļauta vakarā no pulksten 22 līdz pulksten 5 no rīta. Apsveicami, ja lauksaimniekam un blakus esošajam biškopim ir labas attiecības un viņi sadarbojas. Bitenieks, zinot, ka notiks miglošana, izlems, vai tās laikā taisīs stropiem skrejas ciet, lai bites nedotos uz lauka meklēt barību. Neviens augu aizsardzības līdzeklis netiek lietots ar nolūku kādam speciāli kaitēt, un visi AAL lietotāji ir mācījušies un nokārtojuši pārbaudījumu, lai zinātu prasības drošai AAL lietošanai, un būtu tikai loģiski, ja cilvēki, kuriem nav šo zināšanu, neriskētu ar savu veselību skaistas fotogrāfijas dēļ, jo, ja nesen ir veikta sējumu apstrāde, tad tiešām tādā laukā nedrīkst atrasties, atklāj V. Empele.
VIEDOKĻI
Aksana Markoviča, valcēniete:
– Fotosesijā uz rapšu lauku devāmies pēc tam, kad sociālajos tīklos sāka parādīties skaistās fotogrāfijas un aicinājums – “Vai tu jau nobildējies rapsī?”. Šķiet, tā jau ir kā tradīcija – katru gadu aicina nobildēties dažādās vietās. Apzināti cenšamies šajās aktivitātēs piedalīties. Lai gan biju lasījusi Latvijas Dabas fonda aicinājumu neiet rapsī, nodomāju, ka mēs taču tur nebraucam katru dienu, turklāt uzturējāmies laukā varbūt piecpadsmit minūtes. Centāmies arī labību nesabradāt, bijām uzmanīgi, lai nekaitētu zemniekam. Nākamgad noteikti izdomāsim ko citu. Esam fotografējušies pie siena ruļļiem, pieneņu laukā, šogad rapsī. Darām to ik gadu kopā ar māsas ģimeni un bērniem.
Mārtiņš Kreilis, Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dambīši” saimnieks
– Neesmu pamanījis, ka manos laukos būtu cilvēki, kuri fotografējas. Parasti tas notiek pa sliedēm, kas iet cauri laukam. Domāju, ka Latvijas Dabas fonda aicinājums ir kārtējā ažiotāža. Neviens nopietns zemnieks insekticīdus nelieto dienas laikā. Barošanas vielas – fungicīdus, jā. Manā uztverē, Latvijā vairs tik bezatbildīgu zemnieku nav.
